| |
[1. Jun 2026|08:19] |
|
reti mostos no modinātāja, pārsvarā pamostos neilgi pirms tā. nevaru to izskaidrot, bet vislabākā pēc-miega sajūta ir nevis mostoties neilgi pirms modinātāja, bet gan tad, ja pamostos apm stundu pirms tā, un tad atkal aizmiegu, līdz mani uzmodina modinātājs. tad ir sajūta, ka ir tiešām bijis labs, dziedinošs miegs. |
|
|
| |
[1. Jun 2026|10:10] |
politiķi ir īpaša suga. kreiso partiju politiķes: smash the patriarchy! my body, my choice! kā baznīcai nav kauna diktēt noteikumus?! pēc tam uzliek uzmanīgi uz galvas lakatiņu, tā, lai grēcīgie mati nerēgojas laukā un iet pa taisno pie sava musulmaņu vēlētāja, kur viņu uzrunu klausās liels bars vīriešu, jo sievietēm sabiedriskajā dzīvē nav jāpiedalās. un es te nedomāju tikai AOC, bet arī UK politiķes no leibora un green party, kuras dara to pašu.
tad vēl: pagājušonedēļ bija viens notikums, kas mani diezgan satricināja, proti, Sauthemptonā divi 14 gadīgi puiši izvaroja 15 gadīgu meiteni - meitene sarakstījās ar vienu no viņiem soctīklos, tad vēlāk gāja ar viņu uz randiņu, viņš neatnāca uz randiņu viens, bet ar savu draugu, viņi izvaroja viņu abi, ņirgājās par viņu, visu to uzfilmēja un ielika soctīklos. pēc tam viņi to pašu tikai jau trijatā izdarīja ar vienu 14 gadīgu meiteni. pagājušonedēļ tika pasludināts spriedums: tiesnesis lēma, ka viņiem nepienākas nekāds ieslodzījums un svarīgāk ir viņus reabilitēt un, ka viņi vispār nesaprata, ko viņi dara, jo viņiem nav pārāk augsts IQ. arī uzslavēja viņus par labu uzvedību tiesas zālē. es sāku meklēt vai kaut ko tur var darīt un atklāju, ka ir iespēja valdības mājaslapā aizpildīt formu par, tavuprāt, negodīgu tiesas spriedumu, ko jau tajā dienā aizpildīja tūkstošiem cilvēku. tad sāka nākt politiķu reakcijas. bija arī vēstule no Kemi Badenoch, kuru es izlasīju, jo viņa ir viena no retajām politiķēm, kura man patīk un, jā, es vīlos, kariķējot vēstule bija apm šāda: slikta lieta notika ar meitenēm, slikts spriedums, jo.. leibors! pie visa vainīgs leibors! to izdarīja leibors! ok, varbūt šur tur arī vainīgs ir leibors, bet izpildījums bija tāds, ka nebija vispār skaidrs vai viņai rūp meiteņu liktenis, vai arī tas vienk ir viņai vajadzīgs kā politisks instruments, lai varētu uzbrukt leiboram. varbūt tad varēja uzskaitīt tieši kuri ir tie likumi, kas ļauj tiesnesim tā muhļīties un, ja tādu likumu nav, tad tiesnesis vienk ir neadekvāts un viņam nevajadzētu atrasties tiesas zālei ne tuvumā. |
|
|
| |
[1. Jun 2026|19:40] |
Pāršķirstu tagad Džeimsa Hilmana "Suicide and the Soul" un, wow, es atceros, ka man patika, bet, kā jau mēdz notikt - gadiem ejot aizmirstas, kas tieši patika.
Par dvēseli - tādi termini kā pieredze un ciešanas ilgstoši bija [un joprojām ir, es teiktu] saistīti ar dvēseli. Dvēsele nav zinātnisks termins un mūsdienu psiholoģijā reti parādās un, ja parādās, tad tiek likts pēdiņās, lai it kā neinficētu zinātnisko diskursu. "Dvēsele" nevar tikt precīzi definēta un tā nav akceptējama zinātniskā diskusijā - vismaz ne veidā kādā zinātniskās diskusijas tiek saprastas šodien. Ir daudz tādu vārdu, kam ir nozīme, bet nav vietas zinātnē. Tas, ka zinātniskā metode no šiem vārdiem atsakās nenozīmē, ka tas uz ko tie norāda nav īsts. Kā arī tas nenozīmē, ka zinātniskā metode ir izgāzusies tāpēc, ka šo vārdu ir grūti definēt - visām metodēm ir savas robežas un ir jāsaprot, kas kur iederas.
Dvēseles gadījumā mums nav darīšana ar kaut ko, ko grūti definēt, jo dvēsele nav īsti jēdziens, bet drīzāk simbols un simboli nav pilnībā mūsu kontrolē. Tādēļ, neskatoties uz to, ka mēs pieņemam, ka šis vārds apzīmē neizzināmo cilvēcisko faktoru, kas padara jēgu reālu un pārvērš notikumus pieredzē un tiek komunicēts caur mīlestību, mēs to nevaram lietot pilnīgi skaidrā un noteiktā veidā. Dvēsele ir apzināti daudznozīmīgs koncepts, kas pretojas skaidrai definīcijai tāpat kā to dara visi galējie simboli, kas nodrošina cilvēku domu sistēmu pamatmetaforas. "Matērija" un "daba" un "enerģija" arī sevī satur šo daudznozīmību, tāpat kā "dzīve", "veselība", "taisnīgums", "sabiedrība" un "Dievs". Dvēsele, tāpat kā citi aksimoātiskie pirm-principi nav vienkārši kaut kā apslēpšana. Neskatoties uz neērtumu kādu modernais cilvēks izjūt pret šo terminu, tas joprojām turpina pastāvēt dzīļu psiholoģijā. |
|
|