| iedvesmojos no Viktorijas Smitas |
[23. Nov 2025|18:18] |
"How can I help it?" he blubbered. "How can I help seeing what is in front of my eyes? Two and two are four."
"Sometimes, Winston. Sometimes they are five. Sometimes they are three. Sometimes they are all of them at once. You must try harder. It is not easy to become sane."
Kāpēc Vinstons Smits nevar vienkārši būt pieklājīgs [#bekind] un teikt pieci? Vai ar viņu kaut kas notiks, vai viņam gabals nokritīs, ja viņš lietos tos vārdus, ko citi vēlas, lai viņš lietotu? Jā, tam ir nozīme, piemēram, nosakot devas lielumu medicīnā vai veicot aprēķinus fizikā etc, bet.. nu, Vinston! Ja kāds vēlas, lai tu saki drīzāk viņa ciparus, nevis savus, vai tas tiešām ir tik grūti? |
|
|
| |
[23. Nov 2025|22:15] |
|
Man patīk Gad Saad. Viņa eseja ir publicēta arī "The war on science" un, lai gan tā ir uzrakstīta labi un kaislīgi, tā nav mana mīļākā eseja no šī krājuma. Man laikam vairāk patīk kā viņš runā, nevis raksta. Man šķiet, ka viņā ir apvienotas trīs lietas, kas ir ļoti spēcīgas kombinācijā - intelekts, cilvēcība un humors. Un tam pa virsu vēl pārkaisīts šarms. |
|
|