| |
[13. Okt 2025|11:17] |
|
Iedomājies vienu dienu, kad pilnīgi visi liek tevi mierā. Un es ar to pat tik daudz nedomāju citus cilvēkus (lai gan arī), bet drīzāk sevi - beidz sev pārmest, beidz sev piečakarēties, beidz sevi analizēt, beidz vergot saviem ieradumiem etc. Tāda patiesa brīvdiena no sevis laikam ir tikai nāve. Tāpēc, neskatoties uz visu tās mītisko baisīgumu, tajā ir arī kaut kas ļoti pievilcīgs. Kā pareizi teica Eižens (ja nemaldos): būt nozīmē būt kaut kādam. |
|
|
| |
[13. Okt 2025|22:24] |
pamanīju šādu rakstu no 2021. gada
Viss raksts tiešām ir (savā ziņā) izcils, beigu secinājums jo īpaši:
One final observation noted by the authors was expected and yet potentially distressing for those of us who value the equality of all gender expressions and identities. Considering the sample as a whole, for those who were willing to date a trans person, “a pattern of masculine privileging and transfeminine exclusion appeared, such that participants were disproportionately willing to date trans men, but not trans women, even if doing so was counter to their self-identified sexual and gender identity (e.g., a lesbian dating a trans man but not a trans woman).” We have a long distance to travel to achieve sex and gender equality, and sexual minorities might get there before gender minorities.
Viss šis raksts un agenda ir progresīvs mēģinājums atcelt seksuālo orientāciju. |
|
|