| vakara saule |
[17. Jul 2025|19:43] |
Atrodoties šeit jau diezgan pieklājīgu laiku, manas acis ir uztrenējušās atpazīt a-eiropiešus. Ne vienmēr to ir iespējams pārbaudīt, bet, ja ir, tad vienmēr izrādās pareizi, piem, sieviete iet man pa priekšu, tad izvelk telefonu un sāk runāt poliski. Esmu vairākkārt mēģinājusi izvlikt no kopuma atsevišķas pazīmes, bet tas īsti nestrādā, jo katra no šīm pazīmēm atsevišķi varētu arī piemist vietējam. Reizēm pietiek tikai paskatīties uz sejas izteiksmi un jau ir skaidrs. Droši vien tāpat citiem no a-eiropas ir skaidrs par mani, neskatoties uz to, ka vietējās kultūras īpatnības tiek uzsūktas lielos daudzumos un viss apģērbs jau sen ir no šejienes, tas neko daudz nemaina. Vienīgi, es domāju, ka paši vietējie nevienmēr ir tik precīzi, lai notiektu tieši, ka a-eiropietis, viņi drīzāk uzreiz zina, ka tas ir kāds svešais pirms viņš vispār vēl paver muti, bet reizēm kļūdās, piem, prasot vai es esmu no skandināvijas.
Vēl tāds novērojums - jo vecāks cilvēks, jo vairāk ir redzams vai viņš rūpējas par sevi. Jauniem (ar izņēmumiem, protams), to tik ļoti nemana, jo viņiem saņurcīto miskastes efektu kompensē viņu līdzšinējais relatīvi īsais mūžs - vienalga vai viņi rūpējas par sevi vai ne, bet, jo vairāk tas mūžs stiepjas garumā, jo vairāk kļūst redzams vai tu miskasti turi kaut kur attālāk vai arī ļauj tai uzsūkties sevī. |
|
|