| |
[14. Apr 2025|12:26] |
|
Jau sen sapņus fiksēju tikai uz papīra, bet pēdējais bija tik muļķīgs, ka ierakstīšu šeit (you're welcome). Atrados kādā nelielā namā, kur visi skapji, plaukti un atvilktnes bija piestūķētas ar diega spolēm, adatām, pogām, visādām mazām auduma driskām un somām, kurās arī kaut kas bija sabāzts. Tad ieradās resns vīrietis, kurš teica, ka esot izmeklētājs. Viņš lēnām staigāja pa telpām, rokas turot kabatās un pa laikam saliecās uz priekšu un sāniem, lai palūrētu, kas atrodas aiz dīvāna, skapja vai kumodes. Istabas vidū bija neliels apaļš galds uz kura bija kūka. Resnais izmeklētājs mēģināja pievērst manu uzmanību, dodot neizprotamus mājienus ar kustībām, es nesapratu, ko viņš grib, tad viņš atzinās, ka gribot kūku. Es pārsteigti teicu - vai tiešām? Un viņš mazliet apvainojies atbildēja, ka tas, ka viņš ir resns jau automātiski nenozīmē, ka viņam negribas kūku. Es nogriezu gabalu kūkas un tad sāku meklēt dakšiņu vai vismaz karoti un nekur nevarēju atrast, visur tikai diegu gali, mazi kartona četrstūri un vēl visādi nieki. Tad beidzot pamanīju karoti, bet tā bija ārkārtīgi maziņa, miniatūra sudraba karotīte kāda pēc izmēra derētu lellei. Es sacīju, ka man diemžēl ir tikai šāda maza karotīte un viņš atbildēja, ka tas nekas, lai dod tik šurp. |
|
|