| |
[12. Apr 2025|10:20] |
|
Rogana sarunas neklausos, tikai reizēm kādus fragmentus, taču no pēdējās manā burbulī bija viļņošanās, tādēļ nolēmu paklausīties. Bija ārkārtīgi interesanti, tieši nebeidzamo argumentu un pretargumentu dēļ. Neskatoties uz to vai jums patīk vai nepatīk Marejs un vai jūs viņam piekrītat vai nepiekrītat par Izraēlu, viņš no dažādām pusēm mēģināja, manuprāt, pareizi norādīt uz vienu svarīgu lietu: zināms, ka cilvēku uzticība ekspertiem ir ļoti kritusies, taču tagad mēs ejam otrā grāvī, velkot uz to, ka jebkura viedoklis ir tikpat vērtīgs kā kādreiz eksperta viedoklis, taču tas tā nav. Tomēr nav īsti ok, ka cilvēki, kurus klausās miljoni, aicina par vēsturi runāt tos, kuru zināšanas ir ne tikai apšaubāmas, bet kuru spriedumi ir provokatīvi un savā ziņā skandalozi, kas, protams, no vienas puses dod sarunai popularitāti, bet no otras, cilvēkiem, kuri tagad vairs netic ekspertiem, iedod ilūziju, ka šim muldoņam gan var ticēt. Pie tam, atšķirībā no sholāra, no muldoņas nevar prasīt atbildību, jo viņš nav ne vēsturnieks, ne profesors, bet infulenceris vai komiķis, kuram vienkārši interesē šie jautājumi. Šīs sarunas bieži notiek vakuumā, kur šis cilvēks var brīvi aizmuldēties līdz pilnīgam absurdam, kamēr viņa intervētājs tikai māj ar galvu un savukārt, ja kāds, kurš šos jautājumus pārzina, ierosina debates, muldoņa pieklājīgi atsaka. |
|
|