| 6:52a |
Man patīk tie momenti - tādi gan gadās reti, kad izdodas novērot apziņas pāreju bezapziņā. Tas it kā nav iespējams, jo, lai kaut ko novērotu, ir jābūt pie apziņas, bet tomēr dažreiz tas sanāk pie tādas daļēji izšķīdušas apziņas. Šorīt noskanēja modinātājs, kas vēl nebija mans, turpināju gulēt. Bet prāts sāka jau slēgties iekšā un visu ko domāt. Reizēm tas tā arī neizslēdzas, vai izslēdzas nemanot. Taču šorīt es guļu acīm ciet un domāju savas domas, bet pēc kāda laika sajūtu, ka tās visas sāk slīdēt lejup pa nogāzi. Lēnām un neapturami. Uzreiz sapratu - mm, apburošais miega magnētisms. Šī atskārsme gan prātu uz mirkli atskurbināja, bet drīz vien tas atkal sāka slīdēt lejup pa nogāzi, šoreiz pa visam. |