| 2:25p |
nebinārie ziemassvētki
Pa tīmekli klīst video, kur sieviete sūdzas par savu vīru: lai gan viņa identificējās kā nebināra persona, vīrs, saskaņā ar viņas lietoto žargonu, joprojām uzskata sevi par 'straight, cis gender man', (citiem vārdiem, vīrieti, kuram interesē sievietes), viņa apgalvo, ka viņš nevar būt 'straight', jo viņa nav sieviete. Šahs un mats!
Tad vēl kāda 'Progresīvo' partijas pārstāve darīja zināmu sirsnīgāko jaunumu - ka tagad mums ir pašiem savs kvīru koris. Kāds norādīja, ka tas ir jauktais sieviešu un vīriešu koris, taču parasti šādā korī vienīgā prasība ir, lai cilvēks prot dziedāt, taču šajā korī bez tās ir arī vēl cits kritērijs, kas to padara mazāk iekļaujošu. Lai gan es piekrītu, tas man īpaši interesanti nešķiet - katrs lai taisa kādu vien kori vēlas. Kas man, savukārt, šķita interesanti, bija iebildums, ka neiekļaujoši tieši ir vīriešu un sieviešu kori, jo, piemēram, vīriešu korī nevar dziedāt sieviete, kura identificējas kā vīrietis un tā esot diskriminācija. Traki. Kā tad ir, vai soprāns var identificēties kā bass un otrādi? Šāda argumentācija un spriedumi man nešķiet kā ceļš uz labāku sabiedrību, bet gan centīga vingrināšanās idiotismā.
Vēl arī fakts, ka, lai par šīm lietām runātu kaut cik saprotamā un raitā latviešu valodā, ir jāveic zināma akrobātika, tādēļ, ka daudzi jēdzieni nāk no citas kultūras un ir burtiski pārkopēti un ielikti citā vidē, kur tie izskatās diezgan neveikli. Cita valoda, protams, var bagātināt un parādīt citu domāšanas veidu, tomēr ir arī kaut kas idiotisks veselu frāžu un jēdzienu copy-paste pārkopēšanā, kā nesen vienā intervijā teica E. Šimfa, latviešiem nav nekā jauna un oriģināla, ko pateikt par 'kvīriem', kas nebūtu jau izmalts caur neskaitāmiem amerikāņiem. |