| 12:24p |
Ir atsākusies Futurama, tāpēc skatos arī vecās sērijas. Aizvakar skatījos sēriju "Bend Her", kur Benders kļūst par sieviešu kārtas robotu un iegūst olimpiskās medaļas. Tieši sakrita ar citu notikumu - arī aizvakar Kanādas sieviešu svarcelšanas rekordu pārsita vīrietis, iegūstot pirmo vietu sieviešu kategorijā. Viņš kopumā spēja pacelt par 210 kg vairāk, nekā otrās vietas ieguvēja. Malacis!
Man šķiet, ka tā Futuramas sērija 2003. gadā bija vēl pieņemama, bet nespēju iedomāties, ka tāds sižets būtu pieļaujams tagad, laikā, kad visi zina, ka vīriešu ķermeņa augšdaļas spēks ir sociāls konstrukts. |
| 3:05p |
Alise Lī bija pirmā sieviete, kura pabeidza Londonas Universitāti, 1884. gadā iegūstot bakalaura grādu. Savu nākotnes mentoru, sociālistu, eigēniķi un matemātiķi Pīrsonu viņa vispirms iepazina caur saraksti, apmainoties ar vēstulēm kopš 1892. gada. Tai laikā viņa bija skolotāja palīdze, kas praktizējās ne tikai matemātikas un fizikas, bet arī latīņu un grieķu valodas mācīšanā. Pīrsons uzskatīja, ka viņas intereses ir pārāk sadrumstalotas – diezgan dīvains spriedums no kāda, kurš pats vienlaicīgi bija aizrāvies ar matemātiku, bioloģiju un filosofiju.
Apbrīnojot Goltona darbu statistikā, Alise Lī apmeklēja Pīrsona kursus un paralēli arī piedalījās biometrijas pētījumos laboratorijā. Tā laika zinātniekiem bija raksturīga liela aizraušanās ar galvaskausu mērījumiem. Bija vispārpieņemts, ka šajā ziņā īpaši atšķīrās rases un dzimumi. Tādējādi uzskatīja, ka baltajiem ir lielāka galvaskausa kapacitāte nekā melnajiem un vīriešiem lielāka nekā sievietēm.
Šis jautājums tobrīd zinātnē bija ļoti aktuāls. 1881. gadā franču etnologs Letornē pasludināja, ka ir noteicis, ka sieviešu galvaskausa kapacitāte ir mazāka nekā vīriešu. Lai viņu atspēkotu, Alise Lī radīja formulu galvaskausa kapacitātes izmērīšanai dzīviem cilvēkiem. Šo formulu viņa pielietoja Anatomijas Biedrības konferencē Dublinā 1898. gadā. Viņas pētījuma subjekti bija 35 klātesošie anatomi, visi vīrieši. Izmērījusi viņu visu galvaskausus, viņa anatomus sarindoja secībā no lielākās galvaskausa kapacitātes uz mazāko. Viņas eksaminētājs, sers Viljams Tērners, atradās 8. vietā, ne īpaši apmierināts un gatavs atzīt, ka korelācija starp galvaskausa kapacitāti un intelektu tomēr nav tik nozīmīga kā līdz šim uzskatīts. Vēl ļaunāk, Karls Pīrsons atradās tuvu rindas beigām. Pats pēdējais bija J. Kollmans, saskaņā ar Alisi Lī: “viens no spējīgākajiem dzīvajiem antropologiem”. Vēl bez šiem individuālajiem mērījumiem bija vērojamas lielas atšķirības vidējos mērījumos: pirmajiem 18 anatomiem vidējā kapacitāte bija 1,601 kubikcentimetru, savukārt pēdējiem 17 tā bija 1,468. “Tas, kurš apgalvotu, ka pirmo pusi tiešām raksturo vērā ņemams pārākums, nudien būtu drosmīgs vīrs.” rakstīja Alise Lī.
(Yves Christen) |