black_robin's Journal

"Spāņu attieksme pret sievietēm ir ļoti vienkārša. Tā visai brutāli un lakoniski ir izteikta šajos divos teicienos: "Sievietes vieta ir mājās ar salauztu kāju" un "Starp vīriešu kārtas svēto un sieviešu kārtas svēto - ar javu mūrēta akmens siena". Sieviete ir domesticēts dzīvnieks, izlaidīgs un grēcīgs no dzimšanas, kuru jāpakļauj ar nūju un jāvada ar reliģisko grožu palīdzību. Tāpēc spāņi uzskata citas sievietes - īpaši tās, kuras pieder pie reliģijas vai rases, kurai nepieder viņi paši - par vieglu medījumu. Meksikānis sievieti uzskata par tumšu, noslēpumainu un pasīvu būtni. Viņš tai nepiedēvē ļaunus instinktus, viņš pat izliekas, ka viņai tādu nav vispār. Vai, precīzāk sakot, viņas instinkti nav viņas pašas, bet gan sugas instinkti, jo viņa ir dzīvības spēka inkarnācija, kurš savā būtībā ir bezpersonisks. Tādēļ nav iespējams, ka viņai būtu sava personīgā, privātā dzīve, jo, ja viņa pati būtu savu vēlmju, kaislību un kaprīžu saimniece, tad būtu sev neuzticīga. Meksikānis, lielo pirms-kolumbisko dabā balstīto reliģiju mantinieks, ir daudz pagāniskāks par spāni un nenolād dabisko pasauli. Meksikā seksuālā mīlestība nav tā savērpusies ar skumjām un šausmām kā tā ir Spānijā. Instinkti paši par sevi nav bīstami, briesmas slēpjas to personiskā un individuālā izpausmē. Ar to mēs atgriežamies pie pasivitates idejas: sieviete nekad nav viņa pati, vienalga vai viņa guļ izstiepusies vai stāv taisni, vienalga vai kaila vai pilnībā apģērbta. Viņa ir nediferencēta dzīvības manifestācija, universāls dziņu kanāls. Šajā ziņā viņai nav pašai savu vēlmju."

Oktavio Pass, Vientulības labirints (1950)

Tas ļoti sasaucas ar dažām vietām no Material girls:

"Throughout various cultures, a similar story can be found. Women are represented as generic, idealized outward forms, whose mental life is diminished or irrelevant; or else their bodies are used to convey archetypal stories, symbols and ideas. Rarely they are represented as themselves, in their full, particular individuality."

"Among other things, the absence of women painters from galleries has meant far fewer self portraits, where self-portraits in paintings have traditionally been a medium for close studies of individual psychology and personality."