Lūk, te mēs saprotamies.

Cilvēks atbild par to, ko var kontrolēt. Un ir forši, ja otrs spēj spontāni reaģēt uz nepatīkamo, lai gan sagaidāms bijis kas patīkams. Un ir forši, ja ir saruna, kuras pamatā ir patiesa interese gan par savām, gan otra vajadzībām. Šīs sarunas mūsu sabiedrībā tiešām ir par maz.

My point was, nepatīkami cilvēki bez empātijas būs vienmēr (un nevis kā norma, bet izņēmums), man nav empīrisku datu par pretējo. Tas, ko varam darīt: zināt, ka tā ir, ka var nākties ar viņiem saskarties un zināt, kā attiecīgi reaģēt, nevis gaidīt, līdz viņi brīnumainā kārtā mainīsies.