Precizēt pēc tam detaļās, kā otrs vēlas, lai kontakts notiek, manuprāt, nenozīmē "pārjautā, piedāvā". Te drīzāk izklausījās pēc situācijas "ja viņa saka "jā", padomā divreiz – varbūt viņa ir traumēta un patiesībā domā "nē"".

Kas, manuprāt, nav diži tālāk no "viņa saka nē bet patiesībā domā jā". Es gribu mācēt pastāvēt par sevi bez otra auklēšanās ap mani un nemitīgas izvaicāšanas un apšaubīšanas, ka tam, ko es saku, ir reāls svars. Un ja kādreiz es saku to, ko nedomāju, tā ir mana, pieauguša cilvēka atbildība. Manuprāt, šī apziņa cilvēkiem, kuri neprot novilkt robežas (un pārsvarā nemaz nesaprot, ka to neprot), varētu būt dziedējoša.