Mans bērns kopš uzsāka dārziņa gaitas ir pasācis aizrauties ar iesnām. Ilgstoši. Dažādos apmēros - vairāk, mazāk, vairāk.. pēc nelielas antiobiotiku kūres (akmansdievs) uz 5 dienām bija miers. Tā kā mani aizrauj ezotērika, tad ņēmu un papētīju ko par šo saka Siņeļņikovs. Tā kā pati, kopš esmu atsākusi strādāt kādam citam arī ar šo kaiti draudzējos, tad jau pie pirmā teikuma nodomāju - kā naglai pa galvu!
''..zemapziņa mēģina izvadīt ārā dziļi apspiestās jūtas: visbiežāk bēdas un žēlumu, sarūgtinājumu un nožēlu par nepiepildījušamies plāniem un sapņiem..'' jau labu laiku pie sevis smagi nopūšu, ka naudas dēļ esmu aizgājusi strādāt kādam citam nevis turpinu savus mazos, grafiskā dizaina projektiņus. Sapnis strādāt tikai sev joprojām ir un zinu, ka tā būs. Bet nu pati vien esmu vainīga, man tika dots ļoti daudz laika, lai to visu saliktu pa plauktiņiem.
Par meitu runājot, ''Ja iesnas ir bērnam, tādā veidā viņa zemapziņa mēģina signalizēt vecākiem kaut ko svarīgu. Bieži –tas ir kā lūgums pēc palīdzības. Iespējams, bērns jūtas bezpalīdzīgs, neizjūt savu vērtību''. Ilgi sēdēju un domāju, kur gan viņai vajadzīga palīdzība.. es taču visu laiku palīdzu. Tad atcerējos vienu rakstu internetā par to, cik ļoti 2gadnieks grib būt patstāvīgs, bet vecāki aiz pieraduma vai bailēm, ka kaut kas neizdosies, vai dēļ kavēšanās, mazā bērna vietā izdara pats. Piemēram, tā pati ģērbšanās no rītiem, ejot ārā, nākot iekšā.. Tieši šodien ievēroju cik ļoti mana meita pati visu grib izdarīt un īstenībā pat sanāk! Okei, ar saģērbšanos gan ir problēmas - svārki tiek vilkti galvā, bikses rokās, jaka tā, ka pogājas uz muguras utt :D Un tad es sapratu, ka es arī esmu viena no tām mammām. Kā tas sasaistas ar Siņeļņikova teikto? Neizjūt savu vērtību. Es arī neizjustu savu vērtību, ja kāds cits manā vietā darītu manas lietas. Ne velti viņa aizskrien uz virtuvi, lai netraucēti mēģinātu novilkt virsjaku. Kāpēc es palīdzu? Jo pirmās reizes, kad viņa pati centās un es ļāvu(rudenī), beidzās ar drausmīgu histēriju, jo nesanāca :D Bet tagad, šodien, es pamanīju, ka viņa pieaug un viņai sanāk. Man vienkārši ir jāstrādā ar sevi. Jāpatur prātā Monterssori tehnika - būt gidam, būt blakus un vērot. Un, kad tik tiešām vajag, tad PIEDĀVĀT palīdzēt.

p.s. mjā.. šeit ierakstu tikai tad, kad gribu kaut ko pārdomāt/pārrunāt pati ar sevi.. un saglabāt