jau sazin kuro dienu, man gribās kaut ko iecibot, pat kaut ko bezjēdzību,
bet pat tā bezjēga nenāk ārā :D
par skolu negribas rakstīt, jo viss te ir vnk forši, cilvēki forši,
istabas biedrenes foršas, lektores tože foršas :D
mnja.. vienīgi reizēm vakaros nav ko darīt, bet nu es uzskatu, ka tas
būs tikai pagaidām, kamēr iešūpošos.
vienīgi man aizvien biežām sāk parādīties vēlme satikt savus vecos
draugus no ģimnāzijas. patiesībā nebiju domājusi, ka man viņus tik
ātri gribēsies satikt.. bet nu redz kā sanāca..