Reibjas. Reāli riebjas. Sāp lūzuma vieta. Reizēm šķiet, ka jūtu ka plīsuma vietā kauli savstarpēji berzējas. Debīla sajūta. Visnepatīkamāk ir tad, ja netīšām, paši no sevis pakustās lauztās puses mazie pirkstiņi. Vai arī tad, ja nepareizi tiek aprēķināts attālums un lauztās puses vieta tiek pret kaut ko atsista. Vēl viens stulbs atgadījums bija tad, kad aizķēros ar veselo kāju ar kruķa. Nu tik neveiklu gājienu no sevis galīgi nebiju gaidījusi.
Mana mamma visu laiku ved āŗa mazo, ņem rokās un nēsā no gultiņas uz istabu, kur uzturos es, ar manu vīru kopā liek vannā. Reizēm liekas, ka tas mazais bērns savu ōmīti sāk mīlēt vairāk nekā mani. Mamma jau teica, ka es griezsirdīga paliekot :D Parīt visas trīs brauksim uz Smilteni. Cerams, ka tur nodzīvošu tik mēnesi un ne ilgāk. Jāizdomā kā darīsim ar gulēšanu, jo mazo no gultiņas es nevaru izcelt. Turklāt mana istaba no vecāku istabas ir kādu 10m attālumā. Un vispār.. ārā es neesmu bijusi 4 dienas!
Visgrūtākais ar lauzto pēdu ir mazgāšanās dušā. Jap, man nav vanna. Tad nu iesēžos duškabīnē, kāja āra, dušas aizskari pa virsu un tad cenšos kaut kā sēžot sevi nomazgāt.
Okei, mamma ar mazo ienāca atpakaļ iekšā. Jāģērbj mazais bērns no kombinzo laukā un jādod piens :)