Šodien man vajadzēja atrasties darbā, bet nē. Sēžu tagad mājās, Smiltenē virtuvē pie galda un domāju kā lai iedabūnu sevī iekšā brokastis, jo lielākais dzīves prieks - ēšana, man sagādā pamatīgas mocības. Tādu angīnu es vēl līdz šim neesmu piedzīvojusi. Pat nobiedēju mammi ar savu kaklu - tik traki man vēl nekad neesot bijis! Pēc brīža jādodas pie ārstes, tad jau redzēs ko šī man teiks, cerams, ka nesalamās par to, ka es tikai tagad kko esmu sākusi darīt, t.i. iet pie ārsta (blush).
biju vakar uz banku aizgājusi un izrādās, ka es tomēr varot pati sevi galvot ņemot studiju kredītu, tas tik nebūšot ar valsts galvojumu! Nu kamoon...! un man to neviens nevarēja ātrāk pateikt, besī tā Smiltenes filiāle, viņiem vēl prasījām vai es pati varu sevi galvot, ja es pati strādāju - nē, tas nav iepējams! Bāc.. ja es Rīgā nebūtu aizgājusi uz banku, tad ietu uz Smilteni un viņiem to iebāztu sejā. Nē, tā vispār būtu slikta doma, es jau vienreiz tur gandrīz sastrīdējos (giggle).
Un vispār mājās ir daudz labāk. Mājas tomēr paliek mājas un ir tik forša sajūta, ka tevi visu laiku kāds apčubina. Vot tieši tas man pēdējās dienas bija pietrūcis..