Es sāku pamazām secināt, ka es sevi ļoti daudz ziedoju darbam, ja jau es nakts vidū ceļos augšā un gribu skriet uz noliktavu meklēt 95c izmēra korseti oranžā krāsā :D šausmas.. man pat tik traki nebija tad, kad es strādāju savā 1. darba vietā. Bet nu šodien man beidzot bija brīvdiena un vakardien palaida ātrāk mājās :) un no tās dienas man ir smagi aizgājis ciet :D vau nu veikalā strādājot manī ir sakrājusies enerģija vai arī man vnk pietiek ēst cepumus ar šokolādi. Šodien ar meitenēm aizlaidām slīpēt Vecrīgas bruģi pēc kārtējā eksāmena un varu teikt tikai vienu - mēs tik tiešām tikām pamanītas (giggle) sazin cik avcu pāri uz mums atskatījās, nosmaidīja un pat applaudēja! Palīdzējām dažai labai slīcināt bēdas, kam pateicoties sekoja visādi kuriozi svešos māju puspagalmos. Un tad vēl divu stundu garais gājiens pa vienības gatvi līdz Rīgas robeižai un atpakaļ pa sliedēm. Ujj.. tik ilgi es tiešām vēl pa šejieni nebiju gājusi un, kas tik netika izrunāts! Atkal saņēmos vēlvairāk virtuālās pasaules attiecības pārnest uz reālo, bet nu redzēs, kāda būs reakcija no otras puses.
Mnjaa.. varu teikt, ka šī brīvdiena bija vienkārši ideāla un pavasaris man ir visos galos tik daudz salīdis, ka gribas spiegt, lēkāt, mest kūleņus un skaļi dziedāt pilnā balsī un vienalga, ka kāds groza pie deniņiem sakot - atkal jaunieši sadzērušies. Bet es esmu noreibusi no visa tā, ko dod pasaule un citi cilvēki, lai vai arī patiesībā tik īpaši labi man neiet, kā gribētos, bet varu teikt to, ka patlaban esmu ļoti laimīga, lai arī kā ietu. Man pat reizēm šķiet, ka šis būs viens no saulainākajiem pavasariem un man joprojām ir čujs, ka kaut kas būs. Kaut kas labs :)