Jau kādu trīsdesmito reizi tikko paskatījos skypā esošo kontaktu listē. Pati pieķēru sevi pie domas, ka tur es meklēju tieši viņa vārdu ar zaļo aplīti, kurš ziņotu, ka viņš ir mājās, piesēdies pie datora. Ir sākusies jauna vasara un tā ir sākusies ar jaunu aizraušanos. Es vienīgi baidos par to, ka es varētu aprauties, ka tā mazītiņā aizraušanās ir manī. "Bet varbūt tomēr tā nav, jo ir taču lietas, kuras apliecina, ka tas nav tikai vienpusēji! Bet tāpat, varbūt, ka tev tikai rādās, labāk sēdi biksēs un gaidi, kas būs. Bet nē, es tā negribu, ja nu tā sēžot tajās biksēs un gaidot kaut kas tiek palaists garām?!" Mnjā.. šāda cīņa manī pēdējā laikā noris aizvien biežāk un biežāk. Tur cīnās mazā ar lielo par to ko vajadzētu un ko nē, lai pēc tam nebūtu sev jāsit pa pieri un jāsauc "Stulbene!". Bet, lai vai kā viņas tur cīnītos un domātu, kā labāk es aižmiedzu acis un ļauju kādai no viņām rīkoties, tai, kura to grib. Visbiežāk tā ir mazā un uzreiz pēc sekundes tiek kliegts un skaļi smiets "Ko tu tikko izdarīji!?" Bet man patīk, kā mazā rīkojas, kaut gan reizēm lielajai vajadzētu ņemt grožus savās rokās un mazo pastumt malā. Mazā riskē, viņa mēģina un viņai izdodas. Un es ceru, ka arī šoreiz izdosies :)

ehh.. šodiena ir pilna ar sviestiem, tāpat kā šodienas ieraksti :D
bet tur nekā darīt, visa dzīve tāda :D

ehh.. cik ļoti reizēm sirdij kārojas parunāt ar kādu par kaut ko mazsvarīgu, bet tajā pašā laikā ļoti svarīgu. tik ļoti kārojas, ka pat reizēm siekala ir līdz zemei, un tad ņemu riteni un vienkārši tāpat vien braukājos[tieši tā, mans celis vairs neatsaka pat ritenim! :)]. cik gan toreiz bija jauki tā runāt, runāt un runāt, un domāt par to cik jau ir pulkstenis!
ehh.. jāpaņem lupatiņa un tās slienas no grīdas būs jāsaslauka un jāizvelk laukā ritenis :)