tikko izlasiju viena sava klasesbiedra tekstu - šonakt sargājiet savus mazdārziņus! :D
mnja.. rīt ir pēdējie zvani. vismaz šogad man puķes vairs nav jāzog, narcises vēl joprojām manā
dārzā zied. atliek vienīgi cerēt, ka neviens neizdomās ielavīties pie manām narcisēm!
savādāk man rīt nebūs ko dot vācu valodas skolotājais! :D
ehh.. atceros, kā pagāšgad, kad vēl mācijos 11.klasē naktī, pirms pēdējā zvana ar klasesbeidrenēm
braucām tulpes zagt! :D iebraucām mazdārziņu vidū, atstājām mašīnu un katra devās uz savu pusi pēc tulpēm. es, protams, katrā dārziņā atstāju pa kādām 4.. nu lai dārziņa īpašnieki tik ļoti neapvainojas :D bet tad gāju plūcu tās pašas, kuras tur biju atstājusi :D gala rezultātā dārziņos nebija nevienas pašas tulpes, bagažnieks bija pilns ar tulpēm un manas kurpītes bija nobristas :D

pēdējais zvans pirms brīža jau noskanēja.
viss bija bezgalā mīļi un jauki.
pa brīnumu es neapraudājos. vienīgi grnadrīz asaras sariesās,
kad skanēja skolas himna un mēs visa klase sadevāmies rokās.
ehh.. šovakar pēdējo reizi būsim visi kopā tā pa kārtīgam.
pilnīgi visi[izņemot audzinātāju :D ].
atliek man vēl sazvanīt režisoru un izlūgties neierasties uz
mēģinājumu. jo ja es ierodos vakarā uz mēģinājumu es vairs
pie klases netieku :( eh.. gan jau viņš mani sapratīs :D