Vakar, neilgi pēc pēdējā zvana atveda meičas mani mājās. ātri pārģērbos, minimāli ieēdu, mēģināju sazvanīt režisoru, tad atmetu ar roku, somā joka pēc iemetu savu lugas tekstu, paķēru gičiņu un devos uz centru. aizgāju līdz mammai, apstāstiju kāpa zvanu gāja, kas citiem bij mugurā :D, sazvaniju režisoru, viņš man piedeva, ka uz mēģinājumu neieradīšos, bet tā vietā svinēšos un tad jau devos uz Topu satikt pārējos. daži vēl ātri ieskrēja veikalos nopirkt kaut ko dzeramu un tad jau visi sadalījās pa mašīnām. Abas ar Ievu aizbraucām līdz pārējiem uz baznīclaukuma stāvvietu un gaidijām starta signālu. Ilgi viņš nebij jāgaida, pa priekšu aizbrauca čalīši, tad otra Ieva, Lelde un mēs. Mana šoferIeva jau smējās, ja viņa zinātu ceļu, tad viņa jau sen būtu visiem priekšā. Izbraucām cauri Silvai, cauri Pleskavas šosejas krustojumam un pēkšņi apstājāmies. Lelde apgriezās un aizbraca. Nu neko.. mēs ar šoferIevu sēdējām nesaprašanā Tad pie mums atnāca otra Ieva ar saviem pasažieriem un teica, ka Smiltenē esot palicis klases zelta/gada cilvēks! :D nu neko.. paši sasmējāmies, kur tad nu tā var un centāmies viens otru izklaidēt. Abas ar šoferievu izdomājām, ka mašīnai jānoņem jumts[viņai tāds foršs nisaniņš ar noņemamu jumtu]. Kādu brītiņu pačakarējāmies un jumts bija nost. Sajutāmies kā pirmās beibes pagastā :D Ansis uzreiz centās mani pierunāt braukt ar otras Ievas opelīti, bet tas viņam neizdevās. Mēģinājām sazvanīt zelta/gada cilvēku, lai viņš taisās, bet, kā izrādījās, viņš jau bija nonācis galapunktā! tad sagaidijām Leldi un visi kopīgi braucām tālāk. mums ar Ievu mati bij pa gaisu, vienā brīdī radās sajūta, ka aizbraucot līdz turienei nebūs neviena mata uz galvas :D
kamēr tikām līdz galapunktam bijām pārdzīvojušas zemesceļu, milzīgu vēju, savandītus matus, smakoņu un visu ko citu :D aizbraucām tur, savas matiņas nolikām tur, kur vajag, mēs, meitenes ķērāmies pie maizīšu taisīšanas, rasola samaisīšanas, dārzeņu un augļu griešanas. tikmēr čaļi jau taisija vaļā pirmās pudeles un spēlēja duraku. pēc tam lelde aizbrauca līdz mājām pēc portatīvā, lai mums vismaz kāda mūzika skanētu. vnk lielās tumbas bija, bet no kā laist mūziku nebij :D
ap kādiem 19.00 visi jau bija nedaudz iesiluši un sākās visādas runas. Gribējām arī kaut ko uzspēlēt, bet nekā nevarējām izdomāt. Protams, džeki zināja tik tādas, kur ir kaut kas saistībā ar bučošanos, bet mēs atteicāmies :D un tad jau sākās dejas, fotografēšanās, saskandināšana, sveistainas sarunas ar jēgu, nākotnes plāni, atmiņas. sēdēšanas pie ugusnkura un perversību apspriešana.
tad jau bija pienākusi pusnakts un bija jāsveic Tomiņš. viņam palika 19 un visi pēc kārtas gāja viņam klēpītī pasēdēt, sabučot un samīļot viņu. tā kā tas viss notika ārā aizvien grūtāk bija samanīt viena otra sejas un līdz ar to radās visādi pārpratumi :D vakara gaitā klasē gandrīz izveidojās vēl divi pāri, bet vai tur kaut kas būs mani īpaši neuztrauc :D
kad bij ajau kādi divi naktī mēs pāris cilvēki izdomājām, ka tur pa nakti mēs palikt negribam, tādēļ jābrauc mājās. visi pieci iespiedāmies mazajā nisaniņā, kurš ir paredzēts 4cilvēkiem un laidām uz smilteni. vienu brīdi pat likās, ka mēs līdz benzīntankam netiksim, jo bākā tik pat kā nekā nebija. tad mēs visi sametām šoferIevai benzīnam, lai viņai vismaz ir kā tikt līdz mājām Mēros.
mājās ierados kādos pus3 un tik trijos ielīdu savā mīkstajā gultiņā.
un šodien jādodas tālāk - jāiesvēta vienas ūberkūlās jaunā istaba :D