|
|||||||
|
. Tur, kur tālē skan vēl zvani, nevis tur, kur klusē mežš, Tu meklē pudeli un mani, tur, kur šalko vējš, arī mani nemeklē, tur, kur kliedziens atskan spējš, tur Tu mani pameklē. Nevis kur tālē skan vēl zvani, bet gan tur, kur klusē mežš, Tu meklē pudeli un mani, tur, kur šalko vējš, mani pameklē, tur, kur kliedziens atskan spējš, tur Tu mani nemeklē. Es meklēju sev plauktiņu, kur novietoties, Man plauktiņa piemērota nav, nav arī sabiedrības tādas, esmu aizmrsis es jau - kas tā sabiedrība tāda?!? Vai tas ir aitu bars ar vilnu? Vai tas bariņš muļķa dzilnu? Klusība aizmirstoties, es gribu doties, no sabiedrības veseļoties, aitu bars, bariņš muļķa dzilnu, kā, lai ved pie prāta - Vai ar milnu? Tu, mana vienīgā, Tu vienīgā, Tu. Un neviena cita nedejos uz mana galda. Neviena cita no maniem traukiem neēdīs. Pašlaik jūras krastā bangas valda. Tās manas bēdas noēdīs. No Tevis pāri palika tikai pelni, bet mana sirds - melna, un lūpas smejas, dvēsele smīn, Tu labais smiekli, Bīn', nāc, lūdzu atpestī no domām nepareizām, no dzīves toņa greizā... Sērkociņš, benzīns un pelni, mana sirds kļuva melna, bet dvēsele smīn... Current mood: melns. Current music: Kaut kas destruktīvs.... Trakums Tavās acīs, Tavs šķebīgais smaids, es vairs Tevi nepazīstu, *skaļš vaids* reiz bija mums kopīgi sapņi un bija kopīga laime, un bija kopīgas domas, reiz bija savītie skatieni, smaidi, kas savijas kopā, lūpas un dvēsele vienādi kliedza, "mēs viens otra mētelis, un uguns, kas kvēli spiedz." pasakas sākas ar reiz bija, pasakas beidzas ar laimīgām beigām, šī arī beidzās ar laimīgām, tikai žēl, ka ne man, ne mums... Current mood: nostaļģisks. Current music: Dzelzs Vilks - pret sienu. saldkaislām, sapņainām acīm es veros un vēlos un lūdzos, lai cilvēce pati sevi redz sūdos, līdz ausīm, jo pat pasaku rausim, vairāk prāta aiz ausīm, rausim, rausim, naudu rausim, augsim, augsim, augsim sūdos līdz ausīm.
Nāksim beidzot pie prāta!!! ar basām kājām dejosim sniegā, teiksim - pasaulīt' Tevi mīlam, Tu liegā...
Taču, vai nav jau par vēlu, un ja nu zemes mātei, apnicis labais ziedotājas tēls, un plāksteris vātei ir pārāk vēls?
Viss ir tik pat labi kā agrāk pat vēl labāk. Es beidzot kaut nedaudz esmu sapratis pats sevi un tas ir daudz ņemot vērā to, ka man tas nebija izdevies 18 gadus. Es jūtu, ka arī pēdējā laikā varu sacerēt dzeju par jeb ko, protams vērtība tuva nullei, taču vienalga arī tā ir prasme ar kuru lepoties. It sevišķi ja nekas cits ar ko lepoties nav ... un tieši šajā brīdī es palieku sērīgs. Nē, es neraudu, īsti vīri neraud :D Taču atskatoties uz savu dzīvi un redzot neko. Paliek tā dīvaini. Cik es sveru uz pasaules svariem? Nekas daudz nesanāk... Priekš kam tad es esmu dzīvojis 19 gadus ar pusi neiegūstot un pats neradot / nesasniedzot kaut ko. Zinu, ka vajag priecāties par katru doto brīdi un, ka pasaule ir skaista un, ka gausties nav vērts... es to zinu vienkārši perfekti, tikai nez kāpēc prāts tomēr neklausa un čīkst cik patiesībā viss sanācis stulbi. Vēl gribēju pateikt, ka ilgojos. Ilgojos pēc jaunām vēsmām kuras veldzē ne tikai uz vienu dienu, bet uz nedēļu, divām, vai mēnesi, vai uz gadu. Tas man pašlaik pietrūkst. Pietrūkst tik daudz, lai gan ko es te gaužos ja Āfrikā cilvēki badu cieš. Cik jēli un banāli pateicu, pat pašam riebj, tāpat zināms, ka katrs cilvēks ir tāds mazs egoistiņš, kurš vienmēr domā, kaut vai zemapziņā - man, man, man ... Vajag kaut ko pozitīvu arī, savādāk tiešām varu sevi aizvest purvā kurā nesen pabiju un to nu es pavisam nevēlos. Šodien izlasīju interviju ar Imantu Daksi. Ja interesē tad atrodama žurnālā "Santa", jūnija numurā. Tāds interesants cilvēks likās un mazliet tuvs, vismaz par to autsaiderismu runājot pats citreiz jūtos tā... Man ir ejami citi ceļi nekā varbūt prasītos. Tikai nez kāpēc vilcinos un baidos... pieļauju ja tikšu no tā vaļā tad varbūt jutīšos laimīgs. Man ar 40% laimes nepietiek. Es jau cenšos būt laimīgs un par 40% esmu katru dienu, taču man vajag vairāk, bet vairāk neļauj apstākļi, kuri mani tur, nelaiž vaļā... Un atkal es aizplūstu prom no pozitīvā. Cik es pats sev citreiz liekos nožēlojams naivi cerot, ka varbūt man ir vajadzīga meitene [nu tāda mūžam mīļa,laba], bet patiesībā man nevajag. Man patīk visas un neviena, bet savu sirdi tā līdz galam es vairs nespēju piesiet ne pie vienas. Es esmu mēginājis, bet kaut kā nesanāk, pat ja ļoti cenšos. Es varu iemīlēt uz mirkli, varu arī piespiest sevi ticēt, cerēt, gribēt, taču es jūtu, ka es neesmu gatavs nekam tuvam ar nevienu. Un es nerunāju par miesiskajām baudām. Bet gan par uzticēšanos visaugstākajā līmenī... Es tagad jūtos tik ievainojams, bīstams un reizē viegli plīstošs kā neesmu juties jau mēnešiem ilgi. Tik nevaru saprast, kas par vainu. Ai, nē īstenībā zinu gan, kas par vainu, taču neteikšu, tā jau es te esmu uz delnas. Labi, ka šo neredzēs daudz man pazīstamu cilvēku, tāpat jau ar saviem dzejoļiem divus gados ļāvu sevi lasīt kā atvērtu grāmatu reizē sevi morāli varojot tādā veidā. Pretpolistiskais mērglis lūk, kas es esmu, bet labs mērglis, tiešām labsirdīgs. ... Current music: Imants Daksis - Gaismas Dievs. Es šodien gribēju uzrakstīt, Tev ar pirkstu acī iebakstīt, Taču es paklusēšu jo Tu man atbildēji - es zinu labāk... Nu tad zini, zini labāk! tas, kas zin vienmēr savu panāk, viņš izlaužas ar elkoņiem un savu panāk, viņš dzīvi ķer pie rīkles un viņam sanāk, viņš klupdams un krizdams un sisdamies iedams nonāk savā laimes kalnā, un viņam ir balva - tas pēc kā tiecies, tas ko vēlējies, un viņam liksies - man nebij' taisnība, bet ja nu atliek tikai roku pastiept un paņemt, nevis cīnīties ? ja nu atliek tikai roku pastiept un paņemt un pēc tam brīnīties? Current mood: Current music: PV - Tur kaut kam ir jābūt. cilvēki cīnās, cilvēki cīnās, ar kulakiem pasaulei sit un pēc tam brīnās, ka pasaule neiet viss pretī, bet gan liek ceļā sķēršļus, un cilvēkam liekas, ka kāds te ir kretīns, ka kāds pretīgs kretīns viņa dzīvi jauc, sprunguļus spieķos bāž un liek skaļi kaukt... bet velti Tu kretīnu meklē tur, kur tā nav, pirms nolādi un grūd kādu peklē, paskaties spogulī, vai tur nav tas kuru Tu meklē... Current mood: Current music: PV - Tur kaut kam ir jābūt. |
|||||||