 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
.
Tik šaura vēdlodziņa pasaulīte,
katru dienu atveras,
viens kliķšķis, divi, trīs,
un viss atkal izmainās.
Tik šaura vēdlodziņa pasaulīte,
mākslīga - tā ir bez jūtām!
un tomēr dažreiz mēs te dzīvojam -
jo liekas, ka tā mēs jūtam...
vienmēr ir iespēja pasaulei skābekli piegriezt,
vienmēr ir iespēja aizmukt prom sirdi kad griež,
divās sekundēs Ķīnā,
trijās - antarktīdā,
tomēr tik šaura ir vēdlodziņa pasaulīte,
jo cilvēkiem sāp tepat Rīgā...
mēs iemūžinam mirkļus,
mazliet aizmirstot dzīvot,
mēs aizmirstam pieneņu smaržu,
jo pienenes bildēs ir skaistas.
aizmirstam iedzert sīvo
un aizmirstam gurķītim garšu,
nepiesien sirdi pie attēliem,
bet piesien dvēseli pie nākotnes,
jo jājūt ir tuvu, ne no attāliem,
kas bija pirms mirkļa sākotnes...
Sirdī ir par daudz mīlestības. Žēl, ka nav šo mīlestību, kur likt un tā nematerializējusies ieskrien dvēseles tumšākajos kaktiņos un lauž. Nospiež. Un tad sprāgst un atkal nespēks, depresija, atkal sāk likties, ka dzīve ir bezjēdzīga un tas nekas, ka spēj uztvert ar smaidu spiešanos piesmakušā autobusā un lietu uztvert ar smaidu ja dvēsele skumst. Un paiet mirklis un atkal mīlestība krājas, krājas plūst pār malām un nav ne pret ne kā izteikt un atkal notiek tas pats... un tā round and round tikai tāpēc, ka ir bail krist ja reiz jau krists un zilumi sāp vēl joprojām... Tik daudz uz sirds, bet pateikt nespēju, tik daudz prātā domā, bet nekas no tā nekur netiek ielikts - rodas tikai enerģija kura pēc laika ar negatīvu lādiņu rauj uz pusēm no iekšas.
Nekad nebūtu domājis, ka Diāna būs tas cilvēks kurš par mani zinās to ko nezin neviens - slēptās domas, slēptās sāpes, rētas kuras nesadzīst... Bet tomēr kaut kā sanāca tā un palika vieglāk... lai atkal kļūtu grūti...
Current mood: shitty, apcerīgs, poetic.
Current music: Damien Rice - Volcano.
Vai problēma bija problēma,
to pateiks tikai laiks,
Bet cilvēka prāta bohēma,
liks uztvert to vienkāršoti.
Pat ja ies laiks un liksies,
cik slikti man klājās,
nekad jau bija / varēja būt -
nesatiksies...
Agrāk bija vergi, bet viņi apzinājās savu grūto stāvokli to, ka viņi ir vergi, bet nezināja kā, lai maina savu stāvokli. Viņi vergoja ķeizariem, bagātiem cilvēkiem, sultāniem.
Tagad lielākā daļa no mums vergo naudai jo nauda kļūst par mērķi. Tikai tagad lielākā daļa to neapzinās.
Tātad kurš gudrāks vergs - tas kurš apzinās, vai neapzinās savu stāvokli?
Nepārprotiet nauda ir vajadzīga un neviens, pat bomzis, nevar pateikt, ka viņam nav nepieciešama nauda. Daudzi velta gadus, lai tiktu augšup pa karjeras kāpnēm, tiek. Tad kad tiek tad protams ir jāstrādā vairāk, līdz ar to mazāk laika atliek citiem / citam. Bet naudas jau vairāk nepaliek, nekas nekļūst vieglāks / lētāks. Un vai tad tā nav īsta verdzība naudai?
Ja nu nav zināms tad ir tāds saits cinemaxx.ru, kur var skatīties filmas viņas nelejupielādējot ;)
Ja nu kāds nezināja tad sakiet paldies vienam Rolandam nevis man. Veiksmīgu skatīšanos.
Es iekāpu kāda cita kurpēs,
kāda cita kažoku uzvilcis esmu,
neredzu citu jēdzīgu skaidrojumu,
jo kā gan citādi varētu justies,
cita ādā tik ļoti, kā pašlaik?
Tas ir atkārtojums un tomēr,
nekad nav īsti bijis tieši tā,
tāds dvīnis dvīnim kurš ir nedaudz vecāks,
kurš dvīnis dvīnim, bet tomēr resnāks,
Tā ir arī jauna manas dzīves seja,
kā jau teicu,
bet tā vien šķiet,
ka šī eja ir uz bezizeju,
eja - nekerneeja.
Bet tas jau vienalga jo jūtos kā pēdējā dienā,
kā pēdējā kad bija lemts,
bet tas dēļ pusjukušajiem cukurniekiem manā pagalmā,
un dēļ 0.7, kas uz diviem tempts iepriekšējā dienā,
Tāda 0,7 sajūta dvēselē un nevis prātā,
tāda neliela no nostāstiem dzirdētā LSD izjūta...
Apmaldījies gaismā.
Uzraksts uz krekla - "Ar dzīvi ir tāpat kā ar internetu, jēgas nekādas, taču aiziet arī negribas."
nevar nepiekrist. :)
Prāta un dvēseles vienotībā rodas milzīgs spēks!
Kā reiz esmu šo spēku tagad izjutis.
Iespējams viss ko es kādreiz esmu darījis, ko kādreiz darīšu ir tikai tāpēc, ka es cenšos atrast sevi. Tāpēc var turpināt uz mani dusmoties ja ir tāda vēlme, bet ja cilvēkam ir grūti tad viņš meklē veidu kā, lai paliek labāk, nu lūk - nez vai var man to pārmest. :))
"Jā, jā, atzīstu - egoists, mīļā, bet, vai tad tāds nav ikviens?" /PV/
Current mood:
I feel like dancing.Current music: I.
Dī: "Kurš ir visneglītākais no mūsu bara ?"
H: "Bērziņš, viņam nav viena zoba un nav viena zoda puse un seja vispār izskatās tā, ka tanks pāri pārbraucis."
Prozit bērni :)