 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
.
Sniegputenis atnāk trokšņodams un tomēr kluss,
ārā, tikai ārā dzied sniegputeņa balss,
iekšā, ne jau iekšā jūtams lielais sals.
Kas durvis tagad vaļā vērs
un sniegputeni iekšā laidīs,
to dzīve badīs, baidīs.
Kas durvis tagad vaļā vērs
un sniega segu sevī bērs,
tas būs mans draugs uz mūžiem.
Lai pietiek spēka izturēt,
tiem, kuriem sniegputenis gaisu jaucē,
pēc sniega tik vien var paturēt,
kā apziņu, ka tas mieru traucē.
"Atceros savu bērnību... tikai viena rotaļlieta - nekrāsots koka vilcieniņš bez riteņiem, uz skolu devos ar kājām 40 km, caur tumšu mežu, skolā bieži skolotāja lika stāvēt uz zirņiem stūrī, ja nogrēkojos. Tolaik vēl somu nebija un grāmatas nesu iesietas siksnā. Tāda lūk man tā dzīve bija, a jaunatne gan galīgi izlaidusies tik pa datoriem, datoriem un -10 jau skaitās auksts, manā bērnībā arī -30 grādos gājām uz skolu, kā likts, tas bija pienākums!"
Tā viņi runā un runās un mēs vēlāk runāsim tāpat, tikai nedaudz izmainot uzsvarus. Viss būs tāpat - tad, kad mēs augām tā nebija... Bet arī nevar teikt, ka šiem cilvēkiem un vēlāk mums - nebūs taisnība, jo pilnīgi noteikti kaut kas no pagātnes attieksmes ir saglabājams mūsdienās. Nav normāli, ka vecāki savus bērnus audzina par porcelāna lellītēm. Žēl, ka skolās nemāca tādu priekšmetu kā - Optimisma mācība, ar to daudz kas būtu līdzēts mūsu tautas brūču dziedēšanas labad.
Pa ceļu gāja mīlestība. Viņa apskāva ikvienu savā ceļā. Lai gan viņu ne vienmēr saprata, tomēr viņas skavām ļāvās. Un uzreiz apsakautie sāka mīlēt. Mīlestība bija diezgan advancēta un prevalējošajai konjunktūrai ne īpaši ļāvās. Apkamptie mīlēja, mīlēja, bet nesastopot, šādus pašus apskautos, viņu emocijas rupji runājot - nosēdās. Gāja dienas, stundas un mīlestība savu, it kā, labo darbu turpināja, līdz viņai apnika.
Cik tad tā visus apkampsi, galu galā ? Un, tagad pasaulē klīst tik daudz vientuļu apkampto, ka man paliek bail. Kurp ies šī pasaule, ja apkamptie, mīlēs, bet nesatikši citus apkamptos turpināt eksistē vien tāpēc, ka pietrūkst drosmes pašnāvībai ?
Es iemācījos būt atklāts. Tagad vien ir jāsameklē meitene, kura spētu būt tāda pati. Iespējams, tas arī pašlaik ir galvenais kritērijs. Un, kas tad galu galā ir mīlestība ? Tauriņi ? Varbūt. Taču, man vairāk šķiet, ka patiesa mīlestība ir atklātība.
Kas palīdzēs mums apturēt,
šo zvaigžņu lietu nolāpīto ?
Tik daudz tur vēlēšanās krīt,
tās visas nevar piepildīt.
Lai Tu man būtu,
Lai es Tev būtu,
lai es spētu saskatīt,
ne jau miesu, ne jau acis,
bet Tavu dvēsli ieraudzīt.
Kas palīdzēs mums apturēt,
šo zvaigžņu lietu nolāpīto ?
Mēs viens otru neatrodam,
jo es mīlu sauli, zvaigznēm krītot.
Zvaigznes visas nokritušas,
zāle šodien pilna tām,
saule gan vēl paliek savā vietā,
spilgta, mierīga un rāma.
Šodien labi parunāju ar māsu. Mēs patiesībā domājam un jūtam līdzīgi, tikai skatupunkts atšķirīgs. Tik jūtelīga domu apmaiņa sen nebija bijusi. Māsa priecē, man ir darbs, skolas 1. 1/2 gads pabeigts sekmīgi. Par dzīvošanu lieku sev 5, 10 ballu sistēmā. 8 būtu, ja man būtu draudzene [kur esi manu mīlulīt', gaidu Tevi - noskūpstīt - fail, ne ?], 9 būtu tad, ja dzīvotu pats savā dzīvoklī, maksātu īri un vispār būtu patstāvīgs ķēms [varonis].
Iesaku izlasīt šādas grāmatas:
Mišels Velbeks - "varbūt ir sala"
viks - "Bīstamvieta"
Pauls Bankovskis - "Ādama tērps jeb drēbes"
Margareta Mičela - "Vējiem līdzi"
Contra - "Kaunis gorjačij igaunis" / (:)kivisildniks "Nevārītas asaras" - šo tik tāpēc, ka abi vienā grāmatā, Contra labāks. (:)kivisildniks - igauņu Mārtiņš Freimanis, taču dziļāks.
Frīdrihs Vilhelms Nīče - "Antikrists"
Aleksandrs Grīns - "Dvēseļu putenis", Jātnieku triloģija [Pelēkais jātnieks; Melnais jātnieks; Sarkanais jātnieks;], "Nameja gredzens"
Ēriks Marija Remarks - "Laiks dzīvot un laiks mirt"
Gabriels Garsija Markess - "Simts vientulības gadi"
Ir vēl daudz citas, bet šīs tā kā pieskaitāmas pie manas dvēseles bibliotēkas.
900 sekundes turpina smīdināt. Kristapam Tālbergam šodien vārda diena, jauns hīts "Laižaim, lai var ...".
"Sazināsimies ar ieputinātā "Sīkraga" iedzīvotāju Rasmu Sakni."
/900 Sekundes
Lai man Rasma Sakne piedod, bet kaut kā tas viss kopā izklausās amizanti.
Es pats savā biznesā gandrīz vai dienā ierosinu piecas maksātnespējas," izteicās "Barons" prezidents. "Šādi tikai tiek izšķērdēti valsts līdzekļi."
Šķērdē un nemaz, ne drusciņas nekaunās.
http://sportacentrs.com/basketbols/l
No bēdām nav ne ziņas, ne miņas,
es priecājos jo pusnaktī ēdu vīnodziņas.