.
|
|||||||||
| Wednesday, August 19th, 2009 |
|
||||
|
Katram no mums ir savs paziņu / draugu loks. Mēs katrs esam ar kaut ko īpaši. Strupos teikumos ir vieglāk izteikt domu tā, lai neviens par Tevi nesmietos. Savukārt, dunci mugurā ir atļauts durt ikvienam, bet diemžēl, vai par laimi - tas nāk atpakaļ. Un arī tas ir mans mierinājums ikreiz, kad nonāku Vilšanās zemē. Ticēt visiem, vai nevienam - tā ir katra paša izvēle. Es nebūt neesmu ideāls, bet ideāls vispār ir mīts. Kāds tas ir - ideāls ? Katram savi ideāli. Iespējams, nodarot kādam pāri cilvēks jūtas atmaksājis par to, kas ir nodarīts viņam. Tas nekas, ka mērķis nav īstais, vismaz izšāva! Savā ziņā cilvēku savstarpējās attiecības un atklāsmes vienam par otru nebūt nav unikālas, jo pie šīm atklāsmēm agri, vai vēlu nonāk visi cilvēki un kopumā ņemot - atklāsmes nemainās. Mainās to uztveres forma. Cilvēks rausta plecus, kad ir nelaimīgs - ir cilvēki, kas tādas lietas pamana, viņi var teikt, ka viņi patiešām pazīst šo cilvēku. Bet, vai mēs pazīstam cits citu ? Spriežam pēc piedzīvotā, pēc tā kā jūtamies paši, bet bieži vien aizmirstam, ka tas otrs nebūt nav tāds, kā Tu pats. Viņš ir no citas planētas un iespējams tikai tas arī satur kopā šo draudzību. Pretpoli pievelkas. |
||||
|
|
.
|
|||||||||||