.
|
Friday, May 29th, 2009 |
|
||||
Glāzes saplīsušās savāks kāds, nelīmēs, bet izmetīs, manu sirdi nevāks neviens, nelīmēs, bet neizmetīs un tā gaidīs atdzimšanu, Tevi - manu atdzimšanu, manu laimi, dzīvesprieku, Tevi - manu lietusargu, manu prieku, visdārgāko nieku. |
||||
|
|
||
Man šodien ir smaids uz lūpām, es neiederos, jo šodien ir bēru diena. Apbērēja prieku, zem lazdas. Man rītdien būs bēdas lūpu kaktos, es neiederēšos, jo rīt būs prieka diena. Prieks celsies no miroņiem. Vilciens aizgāja šodien un aizies arī rīt, man, kā bezbiļetniekam - nokavēt neapnīk. |
||
|
|
||
Kā lauzta tāle, sabrucis debessjums, Tu tomēr tur spīdi, bet par tālu šis ceļojums. Man pirmā pietura būs pirmais stabs, otrā pietura būs grāvis, es vēl redzu Tevi, vēl aiziet neesmu Tev ļāvis. Kaut jupis Tevi būtu rāvis, man noberztas kājas, kaut jupis Tevi būtu rāvis - man sirds bez Tevis stājas. Viss - es neiešu tuvāk, es grimšu un ej ar kādu citu pastaigāt gar jūras krastu, izvēlies citu dzejnieku sev par mastu. |
||
|
.
|