.
|
|||||||||
| Thursday, December 11th, 2008 |
|
||||
| Man ir prieks, ka man grāmata vēl joprojām spēj izkonkurēt internetu un datoru. Savā ziņā - esmu pat lepns. Tiesa - ko tur lepoties, grāmatas burvība ir tūkstoškārt vilinošāka par visām pasaules internetlapām kopā ņemtām. Arī lasīšanas ātrums nav mazinājies ... | ||||
|
|
|
||
|
Mēs abi pusnaktī, vilkaču laikā, iemīlējāmies ačgārnā haikā, tur bija teikts par mīlu mazliet, bet vārdus vairs neatceros un tāpēc gribu iet, prom no šīs pusnakts un prom no Tava siltuma, prom no mēness un zvaigžņu lietus, jo kāda, gan jēga, ja neatceros es kāda bija jēga jēgai? Ja nezinu vairs, kas bija, kas saistīja mūs? Tās ir, kā asaras, kas nevis neizžūs, bet ižzūs par ātru un nesāpēs vairs. |
||
|
|
|
||
|
Vēl tikai vienu dienu, dod vairāk par šo vienu, kas mums ir un es jau būšu divreizes laimīgāks, pusstundu vairāk un būšu par 1/48 - patiesāks, jo laime tā ir īstā patiesība, kā dzīvot, kā censties, kā būt, tāda universālā visatbilde. |
||
|
|
.
|
|||||||||||