Tādas domas, kā šīs kuras pienāca pienāk vienmēr un viskaitinošāk ir tas, ka tad, kad vismazāk gaidi. Kā šodien, kad ar draugiem mazliet iedzērām. Kas ir dzīves jēga ? Dzīvot. Nekas vairāk, bet man ar to pietiek. Kas ir mīlestība? Pašapmāns. Kas ir laime ? Tad, kad esi iedzēris. Kas ir sapnis ? Nepiepildāmas domas. Kas ir dzirdami soļi ārpus mājas sienām? Drauds. Kas ir cilvēks, kurš pie Tevis nāk iedzert ? Draugs. Kas ir cukurs? Piedeva tējai. Kas ir meitene? Cerība. Un es daļēji nemaz nedomāju šādi. Starp citu - mana dzeja ir sūds, teica kāds jauks cilvēks. Jāpiekrīt kaut kaut gan sāp, jo es ne jau jums, bet sev rakstu. Dzeja = Šmeja. Bet Tu esi dūja.
|