.
|
|||||||||
| Thursday, November 6th, 2008 |
|
||||
|
Hei, mana mīļā, es pašlaik rakstu vēstuli Tev, bet, zini ko? Tā nebūs nekāda dziļā, vien vārdi - es aizeju prom, tāpēc neklausies mīļā, bet laid, laid mani prom. |
||||
|
|
|
||
|
Pasakām nav vietas apkopējas dzīvē, tāpēc ķeršos es pie lietas - tātad - apkopējas dzīve, visticamāk sapņojusi nav un vēlējusies arī nekad, taču sanāca, kā sanāca un viņa ir apkopēja, bet sirds - karalienes un rokas - no zelta, bet ne reizes nav bijis - ka būtu, tā tronī celta, ir, gan bijuši vīriesi - ar viltotiem kroņiem, tomēr ne reizi nav celta viņa - tronī, bet ziniet - vajadzzētu, lai gan ne jau manos spēkos novērst, šo netaisnību skarbo un ziniet - nav vērts, es labāk patēlošu vienaldzīgu - bargo, bet Tu mans dārgais draugs, atceries ko es teicu - un kļūsti viņai draugs, vai vismaz nekļūsti par ienaidnieku. p.s. tāpat ir ar konduktorēm / kontrolierēm... |
||
|
|
.
|
|||||||||||