.
|
|||||||||
| Sunday, September 7th, 2008 |
|
||||
|
Agrāk bija vergi, bet viņi apzinājās savu grūto stāvokli to, ka viņi ir vergi, bet nezināja kā, lai maina savu stāvokli. Viņi vergoja ķeizariem, bagātiem cilvēkiem, sultāniem. Tagad lielākā daļa no mums vergo naudai jo nauda kļūst par mērķi. Tikai tagad lielākā daļa to neapzinās. Tātad kurš gudrāks vergs - tas kurš apzinās, vai neapzinās savu stāvokli? Nepārprotiet nauda ir vajadzīga un neviens, pat bomzis, nevar pateikt, ka viņam nav nepieciešama nauda. Daudzi velta gadus, lai tiktu augšup pa karjeras kāpnēm, tiek. Tad kad tiek tad protams ir jāstrādā vairāk, līdz ar to mazāk laika atliek citiem / citam. Bet naudas jau vairāk nepaliek, nekas nekļūst vieglāks / lētāks. Un vai tad tā nav īsta verdzība naudai? |
||||
|
|
|
||
|
Vai problēma bija problēma, to pateiks tikai laiks, Bet cilvēka prāta bohēma, liks uztvert to vienkāršoti. Pat ja ies laiks un liksies, cik slikti man klājās, nekad jau bija / varēja būt - nesatiksies... |
||
|
|
.
|
|||||||||||