Svārstību kontūrs - sirds pilna

šodien nav kaut kādu mēness fāžu sadursme vai kas, tik drausmīgi viss ķeras, neiet, iet uz atpakaļ, ka nevar izturēt, varētu kādu piekaut, kaut ko izmest pa logu, izdzert visu vīnu, visu jūru un iet gulēt, es nevaru, kā man riebjas visa neizdarība, kas man šodien ir uzbrukusi no visām pusēm, visa tā nelaipnība un tizlums, stulbums, un es pat nezinu vairs kas, es knapi turos, lai neiekopētu te un vēl visur kur savu rupjo vēstuli māsai, kur es viņai šo visu pašu aprakstīju krietni krāšņāk izpušķotu, tas ir kaut kas neiedomājams, arī kā lai visu paspēj un vēl divus vecmeitu vakarus un kāzas un tas viss šomēnes jau, es nezinu.
kaimiņi šorīt skaļi strīdējās jau no septiņiem, viņiem jāšķiras, to es zinu, viņi varētu ietaupīt naudu, ja pat mēģinātu iet pie psihologa vai kāda cita kaktu gudrinieka, oi, kā man sirds pilna.