binotaurs' Journal

endlich.
Beidzot jūtos, ka es pati.
Visas vētras ir norimušas.
Un manas jūtas mirušas.
Ne tik tālu vel, noteikti, nav. Pēdējā rindiņa bij vairāk atskaņām.
Nēsmu nekad bijis dzejoļu cilvēks, un tas laikam būtu lielākais, ko es spētu radīt.
Negulēšana, skriesana, kāpšana man palīdz. Pēkšņi ka vilni, par mani plūst mana personība, mans mūris, mana īstenība. Vairs nav vēlme mākslīgi smieties, nāv vietas žultainam humoram.
Esmu palikusi tikai es, ar sevi. Savu būtību un mūriem.
Mana prāta domino kauliņu labirints ir atkal sakārtots, par kuru es ka radža valdu, izprotu, un pārzinu. Nav palicis neviens Zeva Grēka bērns, un Ariadne arī ar pavedienu ir pazudusi.

Current Mood: calm
Current Music: hurts - miracle