PŪKAINUS JUMS SVĒTKUS, MANA MĪĻĀ FREIDLISTE (UN ARĪ ĀRPUS TĀS):
(tree-party)

šo izlasot, jūs, iespējams, padomāsiet, ka es vispār esmu atpalikusi no dzīves vai meitiņai vienkārši acis ne tur aug, bet nupat, velkot ciet aizkarus, pamanīju krītošo zvaigzni. pirmo reizi savā mūžā. pirmo faking reizi 23 gados!!! (jā, smīkņājiet, lūdzu!). kad man agrāk rādīja: skaties, skaties - tikko nokrita! -kur, kur???, visi visus zvaigžņu lietutiņus redzēja, vienīgi es biju debesu apdalīta. anyway, biju tik pārsteigta, ka gandrīz aizmirsu ievēlēties vēlēšanos. bet pirmo reizi!! (vismaz es tiešām neatceros, ka tīņu gados, stāvot uz balkona, būtu redzējusi ko tādu)
i'm stunned; tā ir zīme, kosmoss man sūta uzdevumu.

Viss ir kluss, izņemot tikšķošo pulksteni. Viss kluss līdz brīdim, ka saprotu, ka nevaru tā vienkārši nosist laiku, blenžot sienā vai āra lampas atspīdumā uz griestiem.
Piecos no rīta pēc 4 mandarīniem un aukstas zaļās tējas es, fonā skanot The Field, tulkoju par izglītības sistēmu Latvijā (protams, vajadzīgiem nolūkiem nevis vienkārši tāpat, jo redz’ sagribējās). The Field nomainās pret Deep Purple, Deep Purple pret Bjorku, Bjorka pret Massive Attack, pusotra stunda paiet produktīvi un es laimīga eju gulēt. Iespējams, tas no iepriekšējās nedēļas, kad katru dienu gulētas teju 11 stundas, bet nekad, nekad nenovērtējiet par zemu iedvesmas spēku. Piecos no rīta vai vakarā, vienalga. Šeit neviens nediskriminē.