Man vispār riebjas, ka daudzas sievietes kādos skumjākos un sāpīgākos brīžos (teiksim, mīlas nav vai lielas finansiālās grūtības, bet parasti mīlas nav) apcer dzīvi un nonāk pie secinājuma, ka sāk pārvērsties "ciniskās maitās". Man salauza sirdi, taču es izturēju un tagad esmu ciniska maita. Kaut kā tā.
Neesi tu nekāda maita, tu esi vienkārši muļķe, kura karina sev patmīlības makaronus ausīs, lai justos kaut cik laimīgāka!
Sieviete, kura patiešām ir maita, sevi par tādu nesauks. Viņa sevi sauks par sievieti, kura zin, ko vēlas, un iet pretī mērķim, un tas dažkārt nepatīk apkārtējiem. Vot, tieši apkārtējie viņu sauc par maitu. Tas, protams, ir mans subjektīvais viedoklis.
A ciniskums, tas tā.

Tāk, kura cibas dūdiņa man ieteica Kanebo kosmētikas noņemšanas līdzekli? It rocks and you rock too!!! Esmu sajūsmā.

Ziniet, ko man gribas? Man beidzot gribas sajusties kā buržujam savās mājās. Gribas atbraukt uz Latviju un kaut vienu nakti palikt kādā no labajām Rīgas viesnīcām. Nekratīties nedz uz Jēkabpili, nepalikt pie krustmātes vai kaut kur citur, bet vot gulēt lielā gultā, neviens tevi netraucē, viss tāds stilīgs, tāds buržujisks (vēl prasās pudele šampanieša un kaut kāda laundžmūzika). Jā, tas ir dārgi, nevajadzīgi un muļķīgi, taču man gribas, un man tā jau gribējās pat tad, kad dzīvoju Rīgā.