Es te milkija iedvesmota sāku sastādīt episku saundtreku mūsu pasaules bojāejai vairākās kategorijās - tearjerker, panika, episki, ballīte, saldsērīgi utt. Un šitā rakņājoties, uzdūros vienai dziesmai un sapratu - this is it! ŠĪ dziesma.

Skatīt

Kopš muzikālajā tirgū parādījās Washed Out, manas ausis savijās trubiņā un piedzīvoja tādu eargasm, ka aprakstīt es to laikam nemaz pat nevarētu. Jebkurā gadījumā chillwave - pilnīgs hipsteru žanrs no Amērikas - uz manis atstāja šādu iespaidu. Vai nu tā ir mana mīlestība pret astoņdesmito gadu mūziku, augstajām kedām un neona lāzerīšiem, vai arī manas muzikālās dvēseles stīgas tikušas aizskartas. Tik vienkārši, vot. Man tas ir tieši tāpat, kā jūs te aprakstiet savu mīlestību pret kādu bārdainu piecdesmitgadīgu mūziķi vai grupu, kuras dēļ ģērbāties kā tāds grunge tīnis vai nu ko tur vēl. Jūtos tā, it kā būtu atzinusies mīlestībā.

Es vienmēr sev gribēju personīgo treneri. Tādu riktīgu, muskuļainu veci, kurš man liktu izpildīt simts presītes un pēc tam noskriet 5 km. Vakar, tātad, ierodos savā darba sporta klubā un satieku savu 40gadīgo īru kolēģi-regbijistu. Entonijs (tā viņu sauc) ir viens no tiem pamatīgajiem muskuļkalniem, kuri varētu reklamēt Everlast svarus cilāšanai vai tos proteīnpulverus milzīgajās burkās. Pavēstījusi viņam, ka šo sestdien dodos atvaļinājumā uz siltākiem stūriem, viņš man iedeva svara bumbu, i pošlo pojehalo!!
-One, two, three....twenty-five, twenty-six, four more! Great! Now do sit ups! 30 times!
-What?!
-Sit ups, now!!!!

Pēc pusstundas:
-Great! Now one more go!
-I CAN'T!!
-Oh, yes you can! You're a slacker!
-A what???!!!
-A slacker! And now 15 more!!

Uz mājām es, protams, atrāpoju, un piecelties bija praktiski neiespējami. Toties iekšēji tāds jessss! prieks un šodien var oficiāli ieraut kādu gramiņu - Padijdiena kā nekā, jāvelk zaļā blūzīte :)

P.S. šī ir mana jaunā mīļākā dziesma - mesita/somewhere else