Dūma dienasgrāmata - March 26th, 2019 [entries|archive|friends|userinfo]
vecaisspaiss

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

March 26th, 2019

ubagu mafija atgriezusies! [Mar. 26th, 2019|07:10 pm]
Nu tā, šo vajadzēja rakstīt pirms diviem gadiem, kad šito absurdo situāciju redzēju pats savām acīm, vot. Nebija tad man iekšā, laikam, vot gribēju tēlot kautkādu jobaļņiku padaļņiku (just made it up), kurš savu dzīvi velta pidaru un citu noziedznieku tvarstīšanai pa netīrām, piemīztām vārtrūmēm.
Nu vot, tātad, stāvu pie Swedbankas, tas debīlais luksofors atkal taimeri uzliek, kamēr Pierīgas un Daugavpils vatņiki brauc uz pieminekļa pusi ar saviem drondaļetiem. Pēkšņi, kamēr viens īpaši ekscentrisks vatņiks ir 20 metru attālumā savā 1996.gada izlaiduma Audi, pār Brīvības ielu pārskrien milzīgs vecis dzeltenā vatenī. Seja it kā reāli iebāzta ugunī uz 60 sekundēm, dubultzods 10 cm uz leju karājas, bet šis tāpat skrien kā Useins Bolts no nēģerzemes.
Pārskrien pāri, atstutē savu roku pret Swedbank logu un sāk elsot kā tikko nopisies suns. Laikam iela dažu metru platumā ir pārāk liels attālums priekš šī vīriņa. Nu tā, paelso un pietiek. Tad vecis izslejas kā stirnu buks, noklepojas tādu pretīgu krekšķi un pieiet pie netālu sēdošā ubaga (nabadziņš sēdēja pie Jāņa Rozes grāmatnīcas). \
Te nu sākas interesantā daļa. Es uzreiz zemapziņā pateicu ''ej nah**'' luksoforam un taimerim un sāku lēni un ziņkārīgi virzīties uz vateņvīra pusi. Tai pašā brīdī ubags, kā izskatījās, pilnīgi labprātīgi, izbēra visas jobanās kapeikas savā netīrajā plaukstā, nedaudz kaut ko tur saskaitīja un tad atdeva vateņvecim. Tas, acīmredzami neapmierināts, iepiš ubagam pa vaigu no visa spēka un lēni sāk, bļe, soļot prom.
Man, protams, pēkšņi parādījās ahujennā drosme, tāpēc es kā totāls debīliķis iebļāvos ''Eu, zagli, stāvi! Es visu nofilmēju, bļe!''. Es patiesībā, protams, neko nefilmēju, gribējās to pidaru vnk izprovocēt. BIG MISTAKE, CARL. Vecis apmetas apkārt un sāk man auļot pakaļ, protams, kā Useins Bolts no nēģerzemes. Man par laimi, beidzot beidza tikšķēt luksofora debīlais taimeris. Es metos pāri ielai un, protams, pišu iekšā tuvākajā piemīztajā un smirdīgajā vārtrūmē. Vatenis aizskrēja garām. Īblis.
link2 comments|post comment

cigareti vaig? iģitsuda! [Mar. 26th, 2019|08:58 pm]
[mood | okay]

NU TĀ, nav pagājis ilgs laiks, kopš atgriezos no Centrāltirgus. Tur protams, visādi vatņiki staigā, bet es, vot, staigāju kā bikses piemīzis vai piedirsis un ik pēc 5 sekundēm lieku roku pie kabatas, kur maks stāv. Kopumā tur viss normāli takā, bet šoreiz man, lielam debīliķim, sagribējās atkal piedzīvojumus.

- Eu, vai tad nepietika ar to dzelteno vateni, to mafiozņiku, to izsitēju, kurš tev pakaļ pisās? - dūc mana pašapziņa.

Nu nē, ja gribu piedzīvojumus, tad gribu, bļed! Nu karoč, staigāju un meklēju dārzeņus, laikam gurķi vai pomidori mājās izbeidzās (un es gribu salātus!), a tur priekšā - tavu brīnumu - sēž ubags, kam pieiet klāt TAS PATS VATEŅVECIS! Kas par nahuj? Pēc diviem gadiem, bļe, pēc diviem, es to veci jau biju paguvis aizmirst, biju domājis, ka šitas indivīds ilgi nenodzīvos bez sirdstriekas, bet te nu viņš ir! Visā savā tauku godībā!
Ej dirst! Es atmetu ar roku un virzījos pēc iespējas tālāk no šitā ībļa. Grasījos jau iet tunelī, kad ieraudzīju vienkārši fantastiskas videospēles! WOW! GTA 5! Nu nevar būt! Ieeju stacijā, protams, nevaru aizmirst nopirkt eļļainos belašus no jautrās pārdevējas Vaļas a.k.a. Valentīnas. Bļeģ! Aizmirsu pomidorus. Eju atpakaļ, vecene jau taisa stendu ciet, bet manu preci, vot, īpaši atlikusi maliņā! Dasvidaņe! Dasvidaņe!
Griežos riņķī, a tur, pie būdiņas, stāv cita vecene, bļauj nahuj man pilnas ausis - sigareti, sigareti? Nuu, es jau nu neatteikšos, bļe, ja vēl tik laipni piedāvā...3 jevriki par paku, 200 - par bloku. Neorientējos īpaši sigaretu cenās, bet nu jāpērk tač' ir, vai ne, Karl? Iģitsuda, Maris!
Nu neko, vecene mani aizvelk aiz kautkādas sienas, izveik no nahujennās kastes preci (tie sigareti tur pa pilnam, kādi 30 bloki vismaz), un tad: Дай деньги! Nu ok, es izliekos, ka velku kaut ko ārā, tad nometu labi ja 30 centus un aizpišos uz 3.trolejbusa pieturu. Vecene man pakaļ, bet nez no kurienes izlien menti un viņu sašņorē. I guess it's karma for a bitch like that.
linkpost comment

navigation
[ viewing | March 26th, 2019 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]