...neveselīgi...un tik daudz...protams, pārmest visu to varu tikai sev... un pārmetu jau ar... nepieciešams siltums... no visurienes... šobrīd gan tiešām fizisks siltums... tas otrs tāpat... un iedomājos pirms laika, nu jau diezgan krietna, cik ļoti nepieciešamas ir man ir nejaušības... mēģinot tās sev sagādāt un nodrošinot to ģenerēšanos esmu nedaudz zem sarkanajām iedaļām... es tik ļoti gaidīju... neko nespiežot un neietekmējot... un sajutos ne pārāk nesaņemot pretimpulsus... vai... tas šovakar saskābinājis nu jau nedaudz pavasarīgo augšpusi un tāpēc skumstu... zinu, ka drīz nebūs iesēja un to radīšanu un tieši tāpēc jau... ir jau ar kāds neliels prieciņš, bet... mīļš gan... tomēr neizpratne un mirkļa iegribe ir pa virsu... turklāt sāpīgi redzēt lietas, kas atkārtoti un prasti notiek visnepiemērotākajā veidā un vietā... tas viss kopā... oi... aktīvos un pasīvos nekādi neierāmējami iespiežos atpakaļ tuvāk sev un segai... saldus!