...vaaa,ku jauki! Atkal mostos no dzeltenuma sejā...skaisti...turklāt esmu modies ar nedaudz vairāk informācijas, ar nedaudz vairāk pozitīvo emociju, ar prieku,ka esmu sheit... Brīzhiem nav nekaādas nozīmes gaisa gabaliem, tūkstoshiem mākonju un ziboshiem koku stumbriem visapkārt, pietiek ar to, kas ir...nezinu,kāpēc esmu tieshiieksh shīs pārdomas,jo varbūt nedaudz teātris... tikai kur? Un kad? Katrā ziņā ir pozitīvs un notiek kā labāk. Vismaz tā ceru... Ņu labi, ko nu par to, man tak atkal ir svītriņas virs garajiem patskaņiem un ļipiņas zem citiem ķeburiem... Un smaidīgs pieskāriens logam... Ir jāpriecājas! ir!