...Nedaudz vairāk mūzikas, asfalta, tad kafijas krūze, saulriec un sestdiena no vāka līdz vākam- tieši tas,kas visu šo laiku bija vajadzīgs... miljoniem svešu cik nu mākslīgi, cik patiesi laimīgu seju, cik asaru un bēdu, cik visa tā kopā, ka liekas- ak ko es te vispār tāds viens par kaut ko raizējos un vispār... Laternas gan šodien tik 20 pāri septiņiem aizdegās un tagad kā lampiņas uz Z-vētkiem sagaismo centra virzienā lienošo šoseju. Par laiku runājot, šodien tak jāgriežas visiem uz priekšu... man jau gan liekas, ka tas ne pie kā laba nevedīs... man vispār nevienas šitās režīmu maiņas nepatīk... nu paskatieties kā ar jauno ES režīmā ieiešanu... sāls tagad visiem pēkšņi savajadzējās... kaukāc jokainums... bet nu dzirdot no savas domas sāls nosaukumu (strapcitu mūsu jaunā latval pasniedzēja vēl pati šaubās par šī vārda piederību kādai no dzimtēm... neko gan nepārmetu... viņa tāc interesanc cilvēks), atcerējos par interesantu cilvēka īpašību- vēlēšanos pusdienot... tad nu ies kauko studentisku uzpavārot... līdz vēlākam!