BICHINSH - April 5th, 2004
October 2007
 
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
 
 
 
April 5th, 2004
Monday, April 5th, 2004 02:41 am
...rūgts 18-tais uztrauciens...

...rīc? Nē, vakars? Ir nedaudz aizskrējis viss un žēl, ka nevaru arī es tā, jo lietas, kas mani tver ir ne tik vājas, kā citreiz... jeb gribasspēx? Oi... Nu nav šitā tāpati saulainākā diena, kaut bija un pat ļoti, bet tikai stiklotajai sienai otrpus... nedaudz sanecils sajutos, kad... jeb varbūt arī nē... bet galva vēl vietā un tikai citi var spriest vai pareizajā... nē nu bet skumji nav... varbūt pat gribētos, bet kāds bij tik izbadējies ka izēda arī manu stundu pilno bljodu... jā, un tad vēl skudra... 8) Bet bij vietā, kā vienmēr un pa smaidam kudic! Tāpēc dažbrīd, kad vairs nevaru ar mokām, apgriežos uz muguras, lai mani nes... un patīk man tā... patīk arī vēl viskautkā... lietus šonakt nelīst... laikam vakar būs izkritis pirms laika un sasitis kādu vai citu atpakaļ negriezās... dzirdu miegu... viņš visapkārt klusus putekļus piebēris un nu sēz nakcspuldzes galā un smaida... arī tas man patīk... redzu un jūtu un drīz arī krākšu... lai nemodiniet mani pēc agrāk kā varu un nesakiet, ka nepareizi daru... iemiedziet līdz ar visiem zem, virs, iekš un ap jums un atverieties līdz ar dzeltensaurbtiem aizkariem! Aizsnaužos...

Current Mood: Puspieaizvērc
Current Music: Moby

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Monday, April 5th, 2004 04:15 pm
...pirmsceļa nenozāģētās atvadas...

...nū jau gan kaukā jocīgi ap sirdi, riepām un iespējams visu 3.planētu no saules... un galvenais jau, ka nevar saprast- spīd vai nē, un vai dūmi ir dūmi, jeb vienkārši kūp... ir atrauts nost no tā, kam pieaugt pamazām varēju un šķiršanās arī drošivien nebūtu tāda... ne jau sāpīga, nu nē taču- tas kā rausteklītis nobļaujās atvērtā caurumā sienā un apmierināts izkūst kopā ar mākoņiem... gandrīz jau jūtu vēju, gandrīz... pat nezinu, ko vēlos, jo izvēle ir tādā gadījumā, ja tādu rada... un radīt var vienmēr, tik sekas jāuzmana, lai nepaliek sarkanas... un tomēr tāds kā nesaprotams apmierinājums par to, kā vēl nav un iespējams vēl jāgaida... bet man nav žēl un ja vien varu, dodu... katrā ziņā kādu laiku arī šeit neesot jutīšos nedaudz dzeltens un gan satikšu līdzīgus... ja nē, tad nē... tāpēc jau neies... a mož aizies, kas to lai zin...
Labi, es ēdīšu skābekli ar mušām un jutīšos piederīgs tā devējam... Pīs!

Current Mood: Neizskaitļojami atbrīvots
Current Music: Sum 41

2CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend