Nekā gara un dziļa. Ir tikai ciet un nerūp viss cits. Miljoniem, miljardiem daudz mazu vienību, kas nepazūd. Un tā ir tā sajūta. Tāda īsta. Un kaut uz brīdi, kaut pavisam niecīgu un nedaudz iznīcinošu, tomēr skaistu. Un zin kā - lai vienības birst un birst visas, cik nepieciešams. Un ļoti jau daudz. Un ticu, ka par daudz un par... Un lai. Esmu atpakaļ. Lai vai sauc to par pavasari. Pietiks.