| Visvaldis |
26. Maijs 2008|21:26 |
Cmis, 26.05.2008 18:16
Visvaldis neveikli mīņājās pie krūma. Viņa acis šaudījās riņķī ar izbiedētas ķirzakas degsmi. Miklās plaukstas bija sažņaugtas mazās, dusmīgās dūrītēs. Tagad vai nekad. Tagad vai nekad. Tagad vai biksēs.
Visvaldim gribējās kakāt tik neganti, ka par skriešanu uz zoodārza smacīgo ateju nevarēja būt ne runas. Tomēr traumatiskajai situācijai asumiņu uzsita fakts, ka tikko puisis centās atpogāt bikses lai aiz krūma ātri ižšautu dibenu, atkal un atkal atskanēja izsmējīgs "Hā hā" no garāmejošo tīņu puses. Sarkdams Visvaldis saprindzināja ko vien var sasprindzināt un vilka bikses atpakaļ.
Tā, beidzot neviena nav. Beidzot varēs ļaut brūnajam strempulim pamest izmocītās miesas. Beidzot varēs pakakāt. Šādu atvieglojumu sniedza netālu esošās skolas zvans, kas aicināja bērnus uz skolu.
Visvaldis novilka bikses un jau grasījās ļauties atsl\ābumam, kad saņēma spērienu pa kailo pēcpusi. Sitiens bija tik stiprs, ka nogāza jauno vīrieti skujās, turklāt izsita no galvas jebkādas domas par mierīgu pakakāšanu. Visvaldis metās bēgt, bet trīs spēcīgi stāvi viņu atkal nogāza zemē. "Es jums atdošu visu savu naudu, liaciet mani mierā, ļaujiet pakakāt..." - kā atbilde sekoja sitiens pakrūtē.
"@£$%^, tas perverts taču ap$%^&", kliedza viens no policistiem. "Izvirtuli, tev kakas patīk ja?" Auroja otrs. "Tūlīt tu mums iecirknī atejas mazgāsi! Velc bikses un nāc mums līdz..."
http://www.delfi.lv/news/national/criminal/article.php?id=21043805&com=1 |
|
