bez_sakars - July 1st, 2010

nu jau kā nedēļu dzīvojos pa laukiem Latgalē. Un esmu pārsteigts cik ļoti man te patīk. Kad tikko braucu uz šejieni, pat īsti negribējās braukt, jo tie nav mani lauki un Rīgā arī jautri gāja. (Kā izrādījās pat vilciena brauciens trīs stundu garumā nebija tik traks. Pusceļu minēju vissarežģītāko sudoku un kad jau smadzene bija galīgi pārdegusi izdevās to atminēt). Bet ātri vien sapratu, ka te ir kruta un pavisam nav svarīgi, ka nav mani lauki, pofig, GALVENAIS, ka lauki kā tādi. Laiciņš arī ir bijis dāsns un četras dienas no vietas cepina tā, ka maz neliekas. Pirmās trīs dienas vispār nav sēdēts uz vietas un bijušas tik piepildītas, ka prieks. Pirmo reizi (tu tam tici?) pabiju Daugavpilī un ieraudzīju kaut ko pavisam citu nekā biju iedomājies. Lai gan otra lielākā pilsēta Latvijā izskatās pēc viena liela, izstiepta ciemata gluži tāds pats iespaids kā par Atēnām. Bet man patika. Runājos ar krieviņiem latviski. Tikai ar tiem, kas galīgi nerubīja latviski parunājos krieviski (tirgū piemēram), kas man arī patīk, jo jāpraktizē krievu valoda, kas nedaudz ierūsējusi. Tā vienmēr būs noderīga. Un nesaprotu tos, kas protestē pret krievu valodu kā tādu. Valodai nav nekāda sakara ar indivīdiem, kas viņu nepareizi prezentē. Un tas, ka nācies satikt dažus tādus cilvēkus nenozīmē, ka visi pārējie šīs valodas pārstāvji ir tādi paši. Katrā nācijā ir pa melnajai aitai. Tas tak nenozīmē, ka visa nācija ir idioti.
Anyway, ja vēl kādreiz saņemtos iemācīties spāņu valodu būtu pavisam bundžās.
Nu un tagad rīt jābrauc atpakaļ uz lielpilsētu. Ļoti negribās, jo labprāt pavadītu te vēl kādu nedēļu, bet jābrauc, jo mammai dzimšanas diena. Ļoti svarīgi. Turklāt uz tejieni atkal var atkratīties jebkurā laikā. Labprāt arī aizbrauktu uz kādiem citiem laukiem padzīvoties, kā man tika agrāk apsolīts.
Nē man toč mainās priekšstats par Latvidžu (iespējams es to nekad neesmu pazinis)un tici vai nē uz pozitīvo pusi, sāku pat apspriest ideju atgriezties uz pastāvīgu dzīvi šeit pēc pāris gadiem. who knows?