(no subject)
Jan. 3rd, 2011 | 10:14 pm
From:: bez_sakars
šovakar skrēju pa tumsu (jā esmu saņēmies un atsācis skriet) ar lukturīti un atcerējos kā vienreiz stopējot kopā ar vienu meiteni smieklīgi sanāca. bija jau tumšs, kaut kur horvātijā varbūt, un mēs gājām gar šosejas malu pa zālīti uz priekšu ar 50L mugursomām. meklējām vietu kur uzcelt telti. es gāju pa priekšu kādus metrus 10-15. meitene teica, ka varēja redzēt manas aprises. un tad vienā mirklī es pazudu no viņas redzes loka. izrādās es biju iekritis diezgan dziļā bedrē kuru es nu nekādīgi nevarēju būt ieraudzījis jo bija piķa melnums. bet kaut kādā veidā es biju piezemējies uz muguras, tas ir uz mugursomas ar komfortiņu un gulēju tur kā zārkā, gareniski. ne es sasitos, neko. pienāca meitene, palīdzēja izlīst un abi nosmējāmies. a varēju tak kāju salauzt vai ko citu.
vispār tādā ziņā esmu diezgan veiksmīgs. vēl viens atgadījums no tās pašas sērijas. pabaži. tusējam pie čomiem no arodskolas. vecs kultūras nams. mēs uz skatuves staigājam pa pus izjauktu, pus sabrukušu koka grīdu kamēr tā ielūzt un pāris puikas, ieskaitot mani, iekrīt iekšā, kas kā izrādās ir kaut kāda skatuves apakštelpa/glabātuve. šoreiz man uz muguras elektriskā giča mīkstajā čeholā. es atkal piezemējos uz muguras, mīksti, bez sāpēm. un pēc manis man blakus piezemējas tāds paliels bluķa gabals. visi noskatās un atviegloti nopūšās. tai telpai bija durvis. tās bijā atvērtas vaļā. cilvēki kas bija ārpusē dzirdēja vispirms troksni un pēc tam lielu putekļu mākoni izšaujamies pa durvīm ārā vienā vilnī. pēc tam ieraudzīja pāris puikas pilnīgi baltus, apklātus ar putekļiem/skaidām vai kas tur bija. par laimi turpat bija ezers.
ta ka jā. tiktāl bez lauztiem kauliem. lai gan šovasar bija tuvu tam. spēlējot futbolu brālēns skaisti iešļūca man kājā. ilgi nevarēju saprast kas tas par kunkuli pie kaula bija. sāpēja kā velns, bet staigāt varēju. vaidzēja gaidīt veselus trīs mēnešus kamēr sadzija.
vispār tādā ziņā esmu diezgan veiksmīgs. vēl viens atgadījums no tās pašas sērijas. pabaži. tusējam pie čomiem no arodskolas. vecs kultūras nams. mēs uz skatuves staigājam pa pus izjauktu, pus sabrukušu koka grīdu kamēr tā ielūzt un pāris puikas, ieskaitot mani, iekrīt iekšā, kas kā izrādās ir kaut kāda skatuves apakštelpa/glabātuve. šoreiz man uz muguras elektriskā giča mīkstajā čeholā. es atkal piezemējos uz muguras, mīksti, bez sāpēm. un pēc manis man blakus piezemējas tāds paliels bluķa gabals. visi noskatās un atviegloti nopūšās. tai telpai bija durvis. tās bijā atvērtas vaļā. cilvēki kas bija ārpusē dzirdēja vispirms troksni un pēc tam lielu putekļu mākoni izšaujamies pa durvīm ārā vienā vilnī. pēc tam ieraudzīja pāris puikas pilnīgi baltus, apklātus ar putekļiem/skaidām vai kas tur bija. par laimi turpat bija ezers.
ta ka jā. tiktāl bez lauztiem kauliem. lai gan šovasar bija tuvu tam. spēlējot futbolu brālēns skaisti iešļūca man kājā. ilgi nevarēju saprast kas tas par kunkuli pie kaula bija. sāpēja kā velns, bet staigāt varēju. vaidzēja gaidīt veselus trīs mēnešus kamēr sadzija.