bez_sakars - Post a comment

galu galā, es pats vien esmu savs lielākais spīdzinātājs. ja atņemt nost visus prāta pisinājumus, nekas jau vairāk nepaliek, kas aptumšotu esību. ar nepiedrazātu prātu ikdienas negācijas vairs šķiet tikai kā maznozīmīga neērtība, kurai nav vērts pievērst uzmanību un pie kuras turās tie, kuri sevi nepārtraukti slīcina. Bet man ir līdz kaklam sevi slīcināt. Līdz kaklam un vairāk. Cik reizes var noslīkt un atkal sevi slīcināt?
tāpēc pirms kāda laika izdomāju(nē drīzāk apņēmos) beigt sevi pisināt. un ja neskaita dažas reizes, kad paslīd kāja, tad pagaidām izdodas. un sajūta ir vienkārši zajebis.