| |
[30. Aug 2007|00:41] |
Katru paaudzi un tās skatījumu uz dzīvi veido vide, kurā tā uzaug un attīstās. To ietekmē sabiedrības normas, stereotipi, politika, tautu konflikti un aktualizētās problēmas. Kā zināms, literatūra ir sabiedrības dzīves un kultūras spogulis. Ar tās palīdzību cilvēki atraujas no apnicīgās un nogurdinošās realitātes, dzīves absurda un netaisnības, gūstot garīgu baudījumu no rakstnieku vieglprātības, ironijas, romantisma vai citas attiecīgajā brīdī nepieciešamas jūtu devas. Arī 20. gadsimta literatūrai ir liela nozīme, radot pagrieziena punktu visā literatūras attīstībā un cilvēku uztverē par to, kas gan ir moderna literatūra.
20. gadsimts ārzemju lieteratūrā iezīmējas ar modernisma aizsākumiem - jaunu žanru, kas pakļauj lasītāju pilnīgai tradīciju graušanai, stereotipu gāšanai, atkailinot līdz šim apslēpto reālo dzīves lauku, pasniedzot to skarbā, neestētiskā, šokējošā un absurdā veidā. Modernisma pārstāvju mērķis bija attēlot indivīdu, tā sarežģīto iekšējo pasauli, stāties pretī sociuma absurdajām un nepieņemamajām izpausmēm, noliedzot ļaunumu, karu un garīgo aprobežotību. Viņu galvenais mērķis bija šokēt konservatīvo sabiedrību, radīt lasītājos mulsumu un neizpratni, mudinot domāt par apslēptajām metaforām un darba simboliku, kā arī nomākt vienveidībo, tradicionālo literatūras žanru. Manuprāt, modernisma literatūra ir ļoti savdabīga un unikāla, taču ļoti pārsteidzoša un ieinteresējoša, kas arī ir tās mērķis.
Modernisma literatūras ir rakstūrīga psiholoģiska spriedze, spēle ar zemapziņu, detalizēta apziņas plūsma, kas visspilgtāk attēlota Dž. Džoisa darbā "Uliss", telpas un laika trūkums, kā arī skepticisms, ironija un absurds. (..)
20. gadsimta ārzemju literatūra ir aizraujoša un unikāla. tā paver iespējas ieraudzīt citādāku vidi un cilvēkus, rast pārsteidzošus jaunatklājumus par cilvēka iztēles un zināšanu bezgalīgajām robežām. Tā spēj izklaidēt, šokēt, atgrūst vai ieintriģēt lasītāju ar savu novatorisko, moderno stilu un pieeju dzīves uzskatiem un problēmām. |
|
|
