Jūtos apkrāpta kaut kur! Jā, ir apnicis būt vienai, bet, vai tiešām saņemt uzmanību no brīva vīrieša ir tik sarežģiti? Līp klāt tikai tiem, kam mājās jau ir viena...

un te rodas jautājums, vai viņiem mājās kaut kādi krokodilli, vai viņi paši ir neriktīgi, vai arī vaina ir manī?

Man šķita, ka es zinu, kāds cilvēks es vēlos būt, bet tagad es sāku šaubīties.

jau 3. nedēļu dzīvoju kopā noslēgtā vidē ar baru ļautiņu un tagad tam visam klāt ir nākuši arī bērni. Gribējās spriedzīti dabūju. Emocionāli tieku grauta, dienas ritms ir nežēlīgs un tad brīvajos brīžos padotās emocijas ir tik spēcīgas, ka sagrauj visu. Spriedze ir visu laiku, ir darbs pēc darba, atskaite pēc atskaites, analīzes, pašanalīzes un citi mēsli. Gribas atslēgties no tā visa, bet nav jau tā laika, lai to izdarītu prātīgā ceļā... alus palīdz. Bet sāk palikt bail no tā,ka to vajadzēs ilgtermiņā!

Man besī būt tik emocionālai šeit un man traucē tas, kas ir tie cilvēki, kuriem atklājos. Bet citu jau nav un sevī paturēt to visu, kas notiek nav veselīgi.

ar kaijām uz delnas

Esmu apmaldījusies savās jūtās un arī izpratnē par to, kas notiek... mēs tiekamies randomā un ir dikti labi. Paiet dažas stundas un gribas vēl... vēl... un ir mazās lietas, kas neiziet no galvas un gribas izdomāt ko tas nozīmē. Bet vai visam ir jābūt nozīmei? Kaut kāds to visu ietērptu vārdos un būtu skaidrs...

Šķiet kāda ir nedaudz iemīlējusies....

Pēdējo dienu 0 garastāvoklis beidzot sāk iegriesties uz plusiem.

Latviešu vīriešiem, vismaz daļai ir ļoti stulba vājā vieta. Esmu jau atklausījusies komentārus par to, cik stulbi, ka latvietes dod priekšroku ārzemniekiem. Un ne velti, paskatieties uz vidusmēru latvieti! Ar šo ierakstu negribu teikt, ka latviešu vīrieši man nepatīk, paldies Dievam, manā draugu un paziņu lokā ir ļoti patīkami eksemplāri.
Vienā no saitiem izteicos par ārzemniekiem un kāds idiots, protams, uztvēra mani kā ārzemnieku mednieci. Neilgi pēc tam tiku nosaukta par mauku un tikai tādēļ, ka man ir draugi (negāja runa par mīļotajiem vīriešiem) ārzemnieki. Es tik nesaprotu, kas pa vainu šādiem un līdzīgiem tipāžiem, kas izsakās par citautības vīriešiem un sievietēm,kas tiem seko. Šķiet dažus tas ļoti personīgi aizskar, varētu domāt, ka tieši viņam tā konfekte no rokas izrauta.
Es ceru, ka vismaz daži no šiem tipiņiem varētu vispirms paskatīties, kā ārzemnieks izturas pret sievieti, cienot to un ļaujot būt sievišķīgai, nevis gaidot, kad viss tiks izdarīts viņa vietā.

Rīt jānodod maģistrs. Bet iekšā tāds tukšums, nav satraukuma, arī par turpmāko nav nekādu aso sajūtu. Ekh..

Ar kaut kādām mistiskām iespējām pie apvāršņa esmu sapratusi, ka nekad dzīvē neesmu vairāk nobijusies no attiecībām, kā tagad!

sasmējos. sēžu un tulkoju. atnāk sms no puiša, ar ko pirms laiciņa biju uz ļoti jauku randiņu. un gaisā pavirmo tādas spēcīgas vīriešu smaržas....

visu dienu var teikt esmu nobumbulējusies! Tā nedrīkst!

interesantu sajūtu virpulī, par visu, itin visu! Ir gandrīz padarīts darbiņš, kas ir izsaucis pozitīvas atskauksmes. Ir priekšā stāvošs darbs, kādu nebiju gaidījusi sīkumu ziņā, ir apjukums par stiprajiem pleciem un alu :) bet viss tā visnotaļ pozitīvi!

tie unesko raksti neiet no galvas ārā. varbūt pēc skolotājas būšanas jāiet UNESCO strādāt?

tas darbs top un kā vēl. viss tiek tūkstots reizes pārlasīts un joprojām ir kļūdas, joprojām ir šaubas un nesaprašana, un mazās datora ķibelītes. visvairāk mani nomāc jautājums par kopēju ideju, pašai ta man ir skaidrs ko ar to visu vēlos pateikt, bet vai no malas lasot arī viss ir čikeniekā?

Gribas saķert galvu un kliegt!!!!! Centos šo to izdomāt par dzemdību rituāliem un nonācu pie cipariem... acis kubā no skaitļiem par māmiņu mirstību dzemdībās, un ja mazuļu mirstības mazais skaits liek just cerību, tad labāk UNESCO lapu par mirstību pirmajos 5 dzīves gados labāk nelasīt.

šodien ir panikas diena. uztraucos par maģistru, kā, lai dabon 2/3 pašas teksta par tik specifisku tēmu... joprojām neesmu skaidrībā.
par studiju beigām un kaut kā jauna sākumu. esmu tik ilgi mācījusies, ka nezinu, vai man gribās beigt mācīties, urbjoties pa grāmatām jūtos kā savā ādā. nu no komforta apļa ir jāiet laukā.
un vispār par dzīvi domāju, šķiet neesmu tai gatava. vai vispār kaut kad var tai būt gatavs?

es gribu gatavot!!!! Es gribu garšīgus rīsus ar kariju, ar zivi, garšām, garšvielām, čilli!

Es esmu no tām, kurām tiešām nav iebildumi satikties ar visādiem cilvēkiem. Nezinu, vai šo pat īsti varētu saukt par randiņu, bet 3h pavadīju kopā ar vīrieti. Kopumā laikam bija samērā ok pavadīts laiks un mēs pat varētu kļūt par paziņām. bet jo vairāk es par to domāju, jo drausmīgāks man tas likās.
Viņš kavēja 15 min, kad mēs satikāmies, viņš ieraudzīja paziņu un piesēdās pie viņas uz vēl 15 min. tam sekoja nedaudz kvalitātes laika, kas man lika domāt, ka viņš ir tīri tā neko. Pēc pirmajām 10min sarunas seko piedāvājums nedēļas nogali pavadīt kopā un tiek aprakstītas manas formas, kas viņam patīkot.
Pastaiga Vecrīgā visu nedaudz pabojāja. Viņš nepārtraukti bakstīja pa mājām, kur esot dzīvojis un kuras viņam ir piederējušas, visbeidzot viņš paziņoja, cik daudz naudas viņam ir kontā vai ir bijis kontā. Vārds miljoni pēc Indonēzijas rūpijām manu sejas izteiksmi nemaina.
Jauks pavasaris, saku, varbut ejam pastaigāties vēl, bet nē, seko jautājums vai tu esi braukusi ar kabrioletu? Nu ok, dodamies pavizināties.
Parks. Viņš paziņo, ka nauda mani neinteresē, biznes ne tik, sekss laikam arī. Paskatos uz viņu un saku ka tā nav. Viņš īsti to nedzird, jo atkrēpojās.... pēc tam paziņo, ka nu tad varbūt jāparunā par seksu. Gāja runa par seksa meditāciju. Un viņš pievēršas manām formām un pajautā, vai es neesmu domājusi par tauku atsūkšanu? Jo nu vajadzētu tā kā..... Sīkāk neturpinot nākamo stundu viņš aprakstīja savus seksa piedzīvojumus, intīmas masāžas, mežonīgu seksu, kas dīvainu iemeslu dēļ nebija ne izklaidējoši, ne uzbudinoši, es vnk klausījos kā tādā audio grāmtā. Pa vidu izskanēja daži jautājumi uz kuriem es atbildēju, vismaz iesāku, bet viņš turpināja savu stāstāmo. Visbeidzot pavadīju viņu uz erotisko masāžu, teica, lai pievienojos, bet tad pārdomāja, jo neesot sakopies,tb, vaksēts.

Pēc visa šī aizdevos paklausītos doktoranta referātā par Kantu. Vīrietis pilnīgi nekāds, bet tas tā uzbudināja. Un nav jau brīnums,tās 3h lika saprast, kas man patīk vīriešos, viņam noteikti nebija pilnīgi nekā no tā.

Man šonakt bija visdīvainākais sapnis ever. Es uzvedos gana dīvaini un tad cilvēki ar mani sāka dīvaini runāt, neatceros nevienu situāciju izņemto to, kur esmu vannas istabā un domāju, ka kaut kas nav kārtībā un kāds ienāk pie manis un saka, ka man ir jāsavācas, jo es jau tā esmu psihiski slima un nu jau ir pa traku. Tā lūk, izrādās biju riktīga šizofrēniķe savā sapnī.