 |
 |
|
 |
 |
 |
 |
Jūtos es tīri labi! Atkodu,ka vienreiz dienā ir jāēd kaut kas cits, ne rīsi! redz tie maitas dod enerģiju, bet ne kalorijas vai kut kā tml... vajag taukumiņu tam ziemeļniekam, tādēļ fanoju par gado-gado (varat ieguglēt)! Nu pamazām esmu ap sevi sapulcinājusi cilvēkus, ja tā turpināsies man nebūs garlaicīgi. Rīt dodos kaut kur pati nezinu kur. Nākamnedēļ visgrūtākā izvēle būs, ko darīt, ir mūzikas fests (bet man nav ne guļammaisa, ne telts), ir meiteņu tusiņš Džogdžā un pastāv mini iespēja, ka mana otra puse (hihi) atbrauks pie manis...
Tags: fun, veselība, viņi
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
|
 |
 |
 |
 |
Šeit ir ļoti daudz iebraucēju un diezgan lielu daļu no tiem es pazīstu. Kad runājam kā ir būt šeit un kam nu kurš iet cauri, varu secināt tikai venu,šī ir vientuļo cilvēku zeme. Mēs visi te jūtamies vientuļi. Citi jūtas vientuļi, jo pietrūkst to, kas palika mājās, pietrūkst tā, ka nevaru būt blakus tiem,kam vajadzētu būt blakus. Džozīna bieži vien piemin to,ka pietrūkst viņas drauga un ka nebija domājusi, ka ta sbūs tik grūti, bet ir. Ding ar smaidu uz lūpām atzinās par skaudību pret Eteli, ka viņa ir atbraukusi šeit ar savu puisi. Pēdējā laikā Kamilu aizvien biežāk dzirdu runājam par saviem vecākiem. Citi jūtas vientuļi, jo nevar atrast savu vietu šeit, savus cilvēkus. Tā ir ar mani un Irinu, ir tik daudz cilvēku riņķī, bet tie nav tavi draugi, vabūt daži no tiem ir topošie. Dažus no tiem mēs vēlētos tuvāk, bet nevaram, jo nevar, nedrīkst... Arī Maya šodien atzinās, ka jūtas vientuļi šeit, rīt jutīsimies vientuļi kopā. Citi jūtas vientuļi, jo nav dabūjuši to,ko gaidīja. Tas laikam par Tatjanu, viņa ieradās šeit šonedēļ. Viņa atbrauca meklēt Dievu šeit, bet pagaidām meklējumi ir neveiksmīgi... Katram savs, bet visi atzīstam savus vājos punktus šeit un cenšamies būt balsts viens otram. Ar Irinu biežāk apskaujamies, tad ir tāda siltuma sajūta. Nekad agrāk nebiju domājusi, ka apskāvieni man tik daudz nozīmē.
Tags: dzīve
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |








 |
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
šodien biju aizceļojusi uz keramikas ciematu, blandījos tarp mizlu vāzēm un suvenīru plauktiem. Jau uz tūres beigām piestājām Timboel veikalā, ko man gribētos saukt par muzeju, tā to dēvēja arī pats īpašnieks! Tik skaisti,neaprakstāms skaistums, nebūtu tik nogurusi, ieliktu bildi! man bija noveicies, īpašnieks tieši tad bija ieradies izrīkot darbiniekus, piegāju klāt, ak, tās sajūtas. Dienviditālis ar plašo sirdi, visi citi jau bija devušies prom, kamēr es joprojām staigāju ahodama un itālis smaidīdams man nopakaļ komentēja kas un kā. Priekšmeti kā no pasakas, patika tik ļoti, ka pat tiku pie pirmā suvenīra. Vāzes ellīgi dārgas, bet man sanāca skanošā glāžu palikņiem no stikla, oranžs stikls uz melna fona, debešķīgi. Un es sajutu sevī atkal to vēlmi, kas bija manī ilgi ilgi - es gribu atpakaļ uz Itāliju un ne jau tāpatvien, bet pavisam! Rīt dodos uz pludmali, ak beidzot! CS atradu vienu čali,kam mašīna tukša un pats gribošs sērfot! Būs interesanti. Tagad esmu pārgurusi un došos uz migu, bet par to, kadēļ pārgurusi varbūt pirmdien:) lai jauka diena ;)
Tags: prieki
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
|
 |
 |
 |
 |
Līst,gāž, jau 4. stundu no vietas. Izslakums darīja savu un metos lietū pastaigāties līdz vietējai rīsu ēstuvei. Slapjai esot mājās tikļoti gribējās ieritināties zem siltas segas ar karstu tēju rokās. nav man segas, jo te ir karsts un nav man tējas, jo nav gāzes. Garlaicība nedaudz dara savu, lai gan iedevsmo lasīšanai, piesēdos pie "The Islam", sarežģīta manta. bet pie datora acis svilst un tad mana mazā draudzene ķirzaka izlīda no skapja un es izdomāju viņu noķert, tagad tas radījums dzīvo vafeļu burkā. Redzēs cik ilgi, prātoju , varbūt paturēt, būtu kāda dzīva dvēsele tuvumā. ķirzaka jebkurā gadījumā ir labākapar to žurku, no kuras vakar tā sabijos. Pa lietu iešu ēst vakariņas, labi ka ne viena, mana vakariņu kompanjone ir Džozīna. Cilvēks, kurš ar aizrautību runā par lingvistiku, ka pat man tas šķita interesanti.
Mjūziks: Markus Stockhausen - Basswave
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
Neizbēgams temats šeit ir attiecības... kad pasaku, ka esmu brīva meitene, tad pirmais komentārs ir : varbūt šeit kādu satiksi:)! Kā tad! rietumu vīrieši vai nu ir ar pienu uz lūpām vai jau precējušies un manījušies pat savas sievas atvilkt līdzi! Vietējie, nu te ir kaudze atrunu: 1.īsi 2. ja kaut cik izskatīgi (un tādu te praktiski nav), tad no skata var dot padsmit gadus, sorry, es gribu VĪRIETI sev blakus 3. man nepatīk vīrieši ar gariem nagiem, nu naf smuki, es pat teiktu nedaudz pretīgi, tāpat man nepatīk tie, kam mati garāki par manējiem 4. ne vella nesaprotu, ko viņi saka... Labāk atvēlēsim laiku labiem pasākumiem, ceļojumiem, bik mācībām un atgriezīsimies apritē esot Latvijā
Tags: viņi
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |



 |
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
Vakar universitāte palūdza uztaisīt bildītes, ar īpašu dīvainu lūgumu - fonam jābūt sarkanam (?). Devos uz vietējo iestādījumu un pa 1,20 nofotogrāfējos, bet ojojo kas par servisu, bilžu ir ~30 dažāda mini izmēra un vēl līdzi CD, ja nu ir par maz uztaisīts :D Man ir 20 liekas fotogrāfijas!:P Un tikko jautāju Frinskai (savai mājas saimniecei) par ceļojumu ar viņas draugiem uz vietējiem tūrisma objektiem. Viņa bija teikusi,ka varu pievienoties, jo viņi kaut kur dosies. Tik stulba sajūta , fui, labāk nebūtu jautājusi, varētu domāt,ka baigi uzbāžos.ufff
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |




 |
|
 |
 |
 |
 |
Pamodās iedvesma.šķiet tas miers, kas šeit ir liek man kaut ko no sevis izspiest, lai nav tikai dirnēšana.
Es sāku zīmēt kaut kad vidusskolā, un arī ne uz papīra, uz stikla. skices netaisīju , nepatika. Ar laiku stiklu apgleznošana kļuva par biznesiņu un tad jau arī tapa skices,jo kur nu uzreiz tiksi pie stikla, labi, ja pa rokai ir papīrs un zīmulis. Neilgi pēc manas pirmās un vienīgās stikla darbu izstādes es pārtraucu gleznot, pārtraucu taisīt skices. Nāca citas lietas, aizrāvos ar to, kas jauns un tie gadi, kas bija veltīti, lai sasniegtu kaut kādu līmeni (savu mūžu neesmu bijusi ar zīmuli un papīru uz tu), tika aizmirsti. Un tieši tagad tā vēlme zīmēt atgriezās, tik ļoti, ka aizdevos skiču bloknota un zīmuļa meklējumos. Lēnām top kaut kas manam dvēsles priekam. Ir piemirsies gandrīz viss,bet man jau nav kur steigties.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
|
 |
|
 |