It kā svinama diena. Tieši 4 nedēļas, kopš spēru kāju uz šīs zemes. Dīvaina diena. Skumja. Saņēmu ziņu, manam klasesbiedram šodien ir bēres. Cauri prātam šaujas atmiņu bildes ar to, kā būdami bērni iepazināmies, kā viņš ienāca skolā un visbeidzot kā 3 dienas pirms manas prom braukšanas mēs sēdējām pieturā un kopā gaidījām autobusu. Tā bija jauka saruna par raibu dzīvi, par nākotnes plāniem... un tagad tā visa nav un nekad vairāk nebūs, ne viņam, ne viņa vecākiem, ne draugiem ar ko viņš dalīja savus sapņus.