atgriežamies pie tā,ka dzīve iet kā pa viļņiem, es atkal esmu lejā! nepietiek ar to,ka man darbā iet vienkārši drausmīgi un es esmu izvesta no pacietības tiktāl,ka domāju iet prom un ka daža laba jaunskunga draugi ir neciešami un man ar viņiem bija jāpavada vakars, man nav lemta arī Itālija! Par pēdējo ir kreņķis milzīgais, bik velk uz asarām, es tiešām cerēju, vēl vairāk es to vēlējos tik ļoti, ka acis sprāga no dobumiem. Skumji...
Garastāvoklis:: nekāds
|