Man ir supervīrs, piezvana no rīta un saka, ka nedēļas nogali pavadīsim Viļņā, tāpatvien :)

Mana naba esot kļuvusi ķīniska :)

Pēdējā laikā nemaz negribas cilvēkus apkārt! Gribas pabaudīt savu kompāniju. Un šodien tik ļoti sakārojās pēc grāmatām, svaigām, tieši no veikala, ka ļāvos svelmei un garai pastaigai līdz JR, ir iesākta Mika Valtari grāmata :)

esmu uz pāris dienām atstāta viena mājās un ir tik dīvaini, teiktu vientuļi, bet šis laiks ir tikai un vienīgi mans, esmu sevi privatizējusi!

man riebjas neziņa!

Ir žēl, bet mūsdienu realitāte ir tāda, ka daudzi cilvēki vairs nedzīvo LV. Bet ko padarīt? Diemžēl manu draugu lokā šis cipars ir diezgan liels. Bet šodien runājot ar savu labāko draudzeni, kas dzīvo tālajā Ķīnā un kuru es neesmu redzējusi jau gandrīz 2 gadus , es sapratu, ka ar īstiem draugiem tam visam nav nozīmes. Viņa būs viena no tiem dažiem, ar kuriem es varētu arī pēc 10 gadiem tikties un mēs būtu tikpat tuvas kā tad, kad tikāmies katru dienu. Un esmu laimīga, ka man ir šādas draudzības un ne viena vien....

Pozitīvām emocijām pildīta dzīve, pat tad, kad vairākas stundas pavadi ļoti aktīvi izmantojot ārkārtīgi skaļi skanošās balss saites skolēnu virzienā.

Vakar laikam bija viena no laimīgākajām dienām mūžā! Saku laikam, jo nu kas zin, kas mani sagaida nākotnē!

Nu ko, pirmdien uz darbu! Pilnīgi nekādas iedvesmas turp doties, vairāk domas virzās uz nākamo nedēļas nogali, kur abas mūsu ģimenes satiksies. Cerības ir augstas, visiem visam ir jāpatīk :D Nekad neko tādu neesmu piedzīvojusi, liekas interesanti un gribētos, lai viss izdodas un kopīgas Lieldienas kļūst par ikgadēju tradīciju :)

Dažkārt laime var būt ļoti biedējoša...

Vajadzētu beidzot savākties un sākt tīrīt māju, bet tik ļoti negribas neko darīt, gribas tikai gulšņāt un skatīties muļķības, to visu atdotu tikai pret jauku pabūšanu svaigā gaisā!

Šis bija ļoti emocionāls rīts!

yes, es varu noiet 3 soļus! Pati! Bez kruķiem!

Guļu gultā un lādēju visu pasauli! Atkopšanās pēc operācijas ir sasodīti nepatīkams process, slikta dūša no anestēzijas un zālēm, sāpošs ķermenis, gultas režīms un nespēja pakustēties, vnk pē! Gribu pēc iespējas ātrāk uz pekām...

Tags: ķermenis

es sapnī apšāvu veselu baru cilvēku. sapnī bija karšs!

Esmu saslimusi. Galvenais, ka tieši dienu pirms jāiet uz darbu! Un man nav ne jausmas kā tas strādā šet, es vienkārši varu nebūt vai man būs jānes papīri no ģimenes ārsta, kuru šonedēļ centīšos nomainīt? Nepatīk tā neziņas sajūta kas un kā!

Tags: meh

Nepatika nav mana mīļākā emocija attiecībās. Nebija gadījies to īsti agrāk izjust.

Man vakara snauda un zvana telefons, neesmu no tiem,kas neceļ, ja dzird. Zvanītājs bija mans bijušais. Neesot ko darīt, kamēr brauc autobusā. Te jāpiebilst, ka mēs praktiski nesazinamies, sazvanamies 3x gadā, zvana viņš, kad ir dzēris. Šoreiz skaidrā, gribēja zināt, kā man iet, saku ok. Novēlēja man jaukus svētkus. Uz pretējo jautājumu, kā viņam iet nobēra faktu kaudzi, kuru daļu pat neaptvēru. Dzīvo citur, kko minēja par bērniem un pavisam drīz precēsies, ar sievieti, ar kuru iet uz randiņiem gadus četrus. Man prieks, ka cilvēks, kurš man zvērēja, ka pat ar sievieti kopā nespēj dzīvot ir nolēmis sev pārkāpt un veidot ģimeni, kuru tik ļoti dziļi sirdī vēlējās.

Un dēļ visa šī man tika scēna no otrās puses. Viņam nepatīk, ka man tādi kā viņš zvana. Mini strīds beidzās ar tekstu "Tu esi mana un viss".

Un šis nav negatīvs ieraksts, vienkārši manā dzīvē,kas nebijis.

šie noteikti bija emocijām piepildītākie Ziemassvētki! Kaut kas ļoti skaists un pilns mīlestības!

Jūtos apslimusi, galva ne tāda un kuņģītis arī streiko! Bet stundas ta jāsaplāno un rīt uz skolu arī jāiet un jāmāca! Jāmāca!!!!

Diezgan forša diena pavadīta, spēlējoties ar bērniem bērnu dārzā, skatoties lielo bērnu priekšnesumus par godu Latvijas 95 un vēljoprojām esot skolā un spēlējot spēles ar saviem audzināmajiem klases vakarā!

Tags: bērni